Portāla “pietiek.com” pārstāvis ceturtdienas rītā vērsies pie ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera, aicinot sākt kriminālprocesu par amatpersonas bezdarbību pret divām ar Latvijas nacionālo aviokompāniju “airBaltic” saistītām valsts amatpersonām – “airBaltic” padomes priekšsēdētāju Santu Glāznieci un Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāru Anriju Matīsu, raksta “pietiek.com”.
Tāpat iesniegumā lūgts izvērtēt, vai kriminālprocess nav sākams arī par satiksmes ministra Ulda Auguļa un Ministru prezidenta Valda Dombrovska bezdarbību, kā arī “airBaltic” valdes locekļa Bertolta Flika darbībām.
Iesniegumā sacīts, ka šā gada 25. un 26. augustā “airBaltic” valde saņēmusi ziņas, kas liecinājušas, ka uzņēmumam, kurā valstij pieder lielākā daļa akciju, nesamaksājot būtiskas parādu summas, kompānijas darbība jau 2.septembrī var tikt pārtraukta, tā nodarot valsts ieguldījumam lielus zaudējumus.
Vēstulē teikts, ka jau 27.augustā par šo situāciju informēta Glāzniece un Matīss.
“Pietiek.com” norāda – gan vēstulē izklāstītie fakti, gan publiskā informācija liecina, ka neviena no minētajām amatpersonām nav veikusi nekādus pasākumus, lai situāciju risinātu. “Līdz ar to minētās valsts amatpersonas rīkojās bezdarbīgi, nostādot minēto uzņēmumu uz kraha sliekšņa, kad valsts faktiski zaudētu visus tās ieguldījumus minētajā uzņēmumā,” paskaidro portāla pārstāvji.
No vēstules arī izriet, ka nekādus pasākumus nav veicis arī Augulis un Dombrovskis, kuru ar likumu noteiktajos pienākumos tāpat ietilpusi atbildība saistībā ar minēto valsts ieguldījumu.
Neraugoties uz to, ka uzņēmuma valde veikusi pasākumus, lai kritisko situāciju labotu, uzņēmumam un līdz ar to arī valsts ieguldījumam tajā ir nodarīts ļoti būtisks kaitējums, būtiski samazinot tā vērtību un apdraudot tālāko darbību.
Publiska informācija liecina arī par to, ka jau šogad martā ir bijis pietiekami informācijas par “airBaltic” kritisko situāciju, tomēr sešu mēnešu laikā ne uzņēmuma padomes locekļi – valsts amatpersonas, ne akcionāra pārstāvis – SM valsts sekretārs, ne satiksmes ministrs, ne Ministru prezidents nav veikuši pietiekamus pasākumus, lai šo situāciju atrisinātu.
Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Laura Pakalne aģentūrai BNS sacīja, ka pagaidām “pietiek.com” iesniegumu prokuratūra nav saņēmusi.
Ministru kabineta preses sekretāre Zanda Šadre aģentūrai BNS uzsvēra, ka valdība, ņemot vērā bažas par problemātisko “airBaltic” finansiālo situāciju, ir sistemātiski veikusi pasākumus, lai gūtu pilnvērtīgu priekšstatu par faktisko situāciju lidsabiedrībā. Tas nepieciešams, lai valsts kā saprātīgs akcionārs varētu pieņemt objektīvu un vispusīgi izvērtētu lēmumu, nevis darbotos uz “airBaltic” un lielākā mazākuma akcionāra “Baltijas Aviācijas sistēmas” (BAS) redzējuma pamata bez iespējām šādu informāciju objektīvi novērtēt.
Pēc viņas teiktā, valdība ir vairākkārt prasījusi “airBaltic” un BAS izpildīt likumā noteiktās prasības, kas ir būtiskas galīgā lēmuma pieņemšanai. Joprojām nav izpildīti būtiski nosacījumi. Tostarp valdība joprojām nav saņēmusi revidenta apstiprinātu “airBaltic” 2010.gada pārskatu, kas sniegtu objektīvu priekšstatu par uzņēmuma finansiālo situāciju, tostarp sniegtu vērtējumu par izskanējušām bažām attiecībā uz valdes nedeklarētajām lielajām “airBaltic” saistībām, kas varētu būtiski ietekmēt kompānijas finansiālo situāciju, kā arī revidenta apstiprinātu pārskatu par šā gada pirmā pusgada rezultātiem.
Nav arī izveidota darboties spējīga “airBaltic” padome, kas uzrauga valdi un sniedz beznosacījuma atzinumu saskaņā ar likumu par valdes iesniegtajiem pamatkapitāla palielināšanas priekšlikumiem.
Nav arī panākta vienošanās par grozījumiem akcionāru sadarbības līgumā un uzņēmuma statūtos, kas nodrošinātu valsts kontroli pār “airBaltic” darbību, tostarp valdes ikdienas darbu, kā arī nav izbeigts šā gada 1.septembrī noslēgtais līgums ar “Transatlantic Holdings Company S.A.”, kas paredz prettiesisku fiktīvu “airBaltic” akciju pārdošanu.
Saskaņā ar Šadres sniegto informāciju valdība jau kopš šā gada marta vairākkārt skatījusi “airBaltic” jautājumu, pieņemot dažādus lēmumus.
Jau ziņots, ka “airBaltic” jāpalielina pamatkapitāls, taču valdība un otrs kompānijas privātais akcionārs “Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) jau vairākas nedēļas nespēj par to vienoties. Valdība 23.augustā nolēma, ka Latvijas valsts piedalīsies “airBaltic” glābšanā, taču izvirzīja tam vairākus nosacījumus. Augulis toreiz paskaidroja, ka ir jāpanāk “airBaltic” vadības maiņa, jāveic grozījumi statūtos, panākot tajos Komerclikuma nosacījumus, un jāveic izmaiņas akcionāru sadarbības līgumā, lai valstij būtu lielāka ietekme, kā arī lidostai “Rīga” jābūt kā bāzes lidostai, kas nodrošinātu, ka kompānija darbojas Latvijā.
Ziņots arī, ka “airBaltic” valde noslēgusi līgumu par 59 110 lidsabiedrības akciju pārdošanu 9,7 miljonu eiro apmērā, kas bija starpība starp apmaksāto un neapmaksāto lidsabiedrības pamatkapitālu. Ministru prezidenta preses sekretārs Mārtiņš Panke aģentūrai BNS iepriekš apliecināja, ka “airBaltic” mazākuma akcionārs “Baltijas Aviācijas sistēmas” centies Uzņēmumu reģistrā reģistrēt fiktīvas “airBaltic” akcijas. Savukārt BAS šonedēļ izplatītā paziņojumā šo informāciju noliedza.
Flika vēstulē, kas adresēta ģenerālprokuroram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadībai, kā arī Ministru prezidentam un satiksmes ministram, paskaidrots – ja “airBaltic” nebūtu piesaistījis finansējumu, pārdodot neapmaksātās akcijas, uzņēmums jau faktiski būtu beidzis darbību. No vēstules, kuru trešdien publicēja “pietiek.com”, izriet, ka valdība augusta beigās tikusi informēta, ka jau 2.septembrī vai, vēlākais, 5.septembrī uzņēmuma darbība var beigties, taču uz šo brīdinājumu nav reaģējusi.
Panke savukārt aģentūrai BNS noraidīja Flika apgalvojumus par to, ka valdība nekādi nav reaģējusi. Viņš atgādināja, ka augusta beigās tika pieņemts konceptuāls lēmums par ieguldījumu veikšanu “airBaltic”, ja tiks izpildīti vairāki nosacījumi. Par tiem joprojām nav panākta vienošanās, taču valdībai ir jābūt skaidrībai par to, kur tā iegulda līdzekļus.
Kompānija veic tiešos lidojumus no trim Baltijas valstu galvaspilsētām – Rīgas, Viļņas un Tallinas, kā arī nodrošina aviosatiksmi vairākos iekšzemes maršrutos Somijā. “airBaltic” neauditētie zaudējumi pērn bija 34,2 miljoni latu pretēji peļņai 2009.gadā.
“airBaltic” dibināts 1995.gadā, tā lielākie akcionāri ir Latvijas valsts ar 52,6% akciju un BAS ar 47,2% akciju, kas tās 2009.gada sākumā iegādājās no SAS. BAS 50% kapitāldaļu pieder “airBaltic” prezidentam un izpilddirektoram Bertoltam Flikam, bet vēl 50% – Bahamu salās reģistrētai kompānijai “Taurus Asset Management Fund Limited”.
