— Mani sauc Rugaija, — saka pretimsēdošā simpātiskā jauniete, un es mirkli esmu neziņā, kā man viņu uzrunāt, jo pirms pāris gadiem es viņu pazinu ar pavisam citu vārdu. — Esmu muslima (šādu alternatīvu vārdam “musulmaniete” izvēlējusies Latvijas muslimu kopiena kā tuvāku oriģinālam — aut.). Vārda maiņa saistīta ar islāma ticības pieņemšanu. Par to liecina arī viņas tērps hidžābs, apsegta galva un ķermenis.
No manas agrākās paziņas nu nebija ne vēsts — skaļo bravūru, nervozitāti, nesavaldību nu bija nomainījis tik apgarots miers, ka tas pielipa arī man. Sarunā ar Rugaiju nedaudz uzzināju par viņas pēdējo gadu gaitām. Viņai ir 25 gadi un sešus gadus veca meita. Precējusies ar pakistānieti. Tā kā esam pazīstamas, iztiekam bez oficiālās uzrunas “jūs”.
Pati “uzprasījās”
— Pastāsti, kur tu iepazinies ar savu vīru!
— Diemžēl Latvijā nevarēju “savilkt galus”, tāpēc aizbraucu darba meklējumos uz Īriju. Veikalā, kurā strādāju, mans nākamais vīrs bija menedžeris. Tur arī ieskatījāmies viens otrā. Viņš ir piecus gadus vecāks par mani.
— Pēc tava tērpa spriežot, tu tagad esi muslima, tātad islāma reliģijas piekritēja. Vai tad muslims drīkst precēt citas ticības sievieti?
— Vīrietis drīkst precēties ar kristieti vai jūdaisti, bet viņai jāsa-prot, ka ģimenē valdīs islāms un bērni tiks audzināti kā muslimi. Muslima drīkst precēties tikai ar muslimu. Sievai nav obligāti jāpāriet muslimu ticībā, bet ģimenē grūti sadzīvot divām atšķirīgām reliģijām. Piemēram, ja māte neievēro islāma kanonus un neko nezina par šo reliģiju, ko meita no mātes iemācīsies?
— Vai vīrs gribēja, lai tu kļūsti muslima?
— Ticību pieņēmu nevis vīra, bet gan sevis pašas dēļ. Vīrs man nekad nebija teicis, ka man vajag būt muslimai. Var teikt: uz reliģijas maiņu pati “uzprasījos”, vīrs tikai pielika uguni. Piemēram, viņš mani vadāja pa veikaliem, kuros pārdod skaistus tērpus un lakatus, un tā pamazām es ieinteresējos arī par islāma reliģiju. Jaunajiem muslimiem, kuri ir akceptējuši šo ticību, tā ir kā Dieva dāvana, Dieva mīlestība.
Bieži vien muslimi, kuri ir pieņēmuši šo reliģiju kā savu, ticībā ir pat stingrāki nekā tie, kuri tādi ir kopš dzimšanas.
Pūrā — dzīvoklis
— Kāda bija jūsu kāzu ceremonija?
— Ļoti vienkārša. Nebija ierastās baltās kleitas un simtiem viesu. Imams (tā sauc islāma garīdznieku — aut.) mūs pasludināja par vīru un sievu. Neierasti likās tas, ka vīram jaunajai sievai jānodrošina pūrs — tas nozīmē, ka sieva laulības ceremonijas laikā vīram var prasīt, ko sirds vēlas, protams, kaut cik reālu. Un, ja vīrs ir apsolījis, viņš to arī izpilda. Es prasīju nekustamo īpašumu, rezultātā man tagad ir divistabu dzīvoklis. Zinu gadījumu, kad jaunā sieva vīram bija prasījusi divus kilogramus zelta. Nu jau viņi ir šķīrušies, bet vīrs vēl tagad maksā pūra naudu.
— Uzvārds arī tev tagad cits?
— Nē, Rugaija ir mans muslimas vārds. Man paliek vecāku uzvārds, pareizāk sakot, tēva uzvārds paliek sievai, jo muslimas nepāriet vīra, bet paliek tēva uzvārdā.
— Kā tavu vārda maiņu uztver draugi, paziņas?
— Daudzkārt man tiek pārmests, ka es necienu vecāku doto vārdu, bet tad jau tikpat labi varu pārmest kristiešu sievietēm, kuras pāriet vīra uzvārdā, ka viņas neciena tēva uzvārdu. Protams, ja vecāki mani būtu nosaukuši citādā vārdā, kuram ir laba nozīme, — nemainītu. Manējais nozīmē, ka esmu sieviete, kurai interesē vīrieši ar bieziem naudasmakiem…
— Vai jaunais vārds ir arī pasē ierakstīts?
— Pasē ir mans vecais vārds un uzvārds. Pase ir tikai papīrītis, kas domāts formalitātēm. Dieva valstībā pasei nav nekādas nozīmes, un tiesas dienā šo dokumentu nevajadzēs. Nav iemesla tērēt laiku un skraidīt pa iestādēm, lai mainītu vārdu un kārtotu formalitātes.
Apslēpj seksualitāti
— Kas mainījies tavā dzīvē, kopš esi kļuvusi par muslimu?
— Es, piemēram, nelietoju alkoholiskos dzērienus, neēdu cūkgaļu, piecas reizes dienā lūdzos. Turklāt lūgšanai īpaši jāsagatavojas — jāapslaka seja un rokas un jāuzģērbj vuzu — speciāls halāts. Ir noteikti apmazgāšanas veidi. Eiropietim noteikti savāda liksies arī čību pāraušana, apmeklējot tualeti.
— Ziemā tavs tērps pārāk “neizlec” no kopējā fona, bet vasarā garā tunika un galvas apsējs mūsu platuma grādos gan šķiet netipisks. Vai tiešām šāds tērps tev nešķiet garlaicīgs?
— Nē, — smaidot saka Rugaija, — šādi ģērbta sieviete nevilinās kādu svešinieku “uzmest man aci” un pasargās no acu grēka. Turklāt neviens jau man mājās vīra priekam neaizliedz staigāt, kā tīk. Piemēram, Īrijā muslimas apmeklē veikalus, kur pārdod skaistu apakšveļu un naktskreklus. Protams, tos viņas pērk, lai iepriecinātu vīru. Dažādu krāsu tunikas un lakatiņi man nemaz nešķiet garlaicīgi. Islāmticīgās, ejot sabiedrībā, ģērbjas tā, lai vīrietis sievieti nevērtē kā seksa objektu, kā viņi to lielākoties dara. Mēs gribam, lai vīrieši mūs uztver kā līdzvērtīgas, nevis skrien pakaļ mūsu ķermeņiem. Sieviete, sevi apklājot, paslēpj savu seksualitāti, bet ļauj izpausties sievišķībai.
Uzrunā ar morālām vērtībām
— Mani izbrīnī tavas dziļās un vispusīgās zināšanas par islāmu. Kur tu tik neilgā laikā to apguvi? Vai mācījies kādos kursos?
— Es neko neesmu “iekalusi”, lasīju literatūru par islāmu gan angļu, gan latviešu valodā, un tas viss man it kā pats no sevis ielija sirdī. Dzīvojot Latvijā, pāris reižu biju baznīcā, bet tā īsti kristīgajai ticībai nebiju pievērsusies. Varbūt tāpēc, ka neviens jau mani īpaši neuzrunāja. Par islāmu lasītais mani iekaroja ar morālajām vērtībām: cieņu pret cilvēku, viņa garu un miesu, kā arī apziņu par Dieva žēlastību. Man arī saprotamāka šķiet islāma galvenā vēsts, ka Dievs ir viens, nevis kristietības ideja par trīsvienību.
Muļķīgs aizspriedums
— Kādai manai paziņai meita grasījās precēties ar musulmani. Viņa bija šokēta. “Nabadzīte,” viņa teica, “būs vīram verdzene.” Ko tu viņai atbildētu?
— Muļķīgs aizspriedums. Gadījumi ir dažādi. Protams, arī cilvēki ir visādi. Manu paziņu lokā ir vairākas sievietes, kuras precējušās ar muslimiem. Viņām ir savs bizness, un vīrietis respektē sievieti.
“Esi piesardzīgs — neliec sievietei raudāt… Jo Dievs saskaitīs ikvienu viņas asaru. Sieviete ir radīta no vīrieša ribas, ne no kājas, lai tiktu pazemota, un ne no galvas, lai paaugstinātos, bet gan no sāna, lai būtu tev līdzās un līdzvērtīga, no rokas apakšas — lai tiktu pasargāta, un no sirds puses — lai būtu mīlēta,” šos viedos vārdus, ko teicis kāds gudrais, parasti respektē mīlošs vīrietis. Un, ja sievai sāpēs galva, viņš to piecietīs. Viņus ļoti uztrauc sieviešu asaras. Atceros, reiz biju ļoti noraizējusies, un ko tik vīrs darīja, lai mani mierinātu un es pasmaidītu!
Negaršo rasols
— Vai jūs bieži strīdaties?
— Atceros vienu reizi. Viņš negribēja ēst manu gatavoto rasolu. Tas bija pārāk maigs, bet viņam garšo stipri ēdieni.
— Vai tu tagad strādā?
— Pagaidām ne. Septembrī sākšu studijas neklātienē. Vīrs man dod naudu tēriņiem, taču par komunālajiem maksājumiem neko nezinu — to dara viņš. Es savukārt, cik varu, palīdzu mājiniekiem Latvijā.
Liela atbildība
— Rietumos parasti uzsver musulmaņu daudzsievību. Vai tevi tas nebaida?
— Cilvēkiem par to ir pārāk naivi priekšstati. Manam vīratēvam visu mūžu bijusi tikai viena sieva, un šādu ģimenes modeli veidos arī dēls. Daudzsievību regulē ļoti daudzi noteikumi. Galvenais — ņemot otru sievu, nedrīkst pasliktināties pirmās sievas situācija. Daudzsievība — tā ir liela atbildība. Iznāk tā: ja vīrietis vēlas otru sievu, par kuru viņš rūpēsies, kuras bērniem būs viņa uzvārds, tad viņu uzskata par kriminālu elementu, kuru vajadzētu ietupināt cietumā, bet, ja viņam ir vairākas mīļākās, ārlaulības bērni, tad viņa attiecības ir uzskatāmas par legālām…
Tikai neliela daļa muslimu — 10 līdz 15 procentu — praktizē poligāmiju. Kaut arī vairums vēlētos sev vairāk kā vienu sievu, viņi to nevar atļauties. Pat tie, kuri būtu uz to spējīgi, negrib sev uzkraut psiholoģisko nastu, kas nāk līdz ar vairāk kā vienu sievu.
***
Daudz ko šajā sarunā līdz galam nesapratu, daudz kas likās svešs. Māca arī šaubas — vai mana paziņa tikpat apgarota un mierīga būs arī pēc pieciem gadiem? Taču par vienu gan esmu droša — ikviena sieviete vēlētos gozēties tādā mīlestības aizvējā, kādā tagad dzīvo Rugaija.
