Valdība otrdien nolēma šo ceturtdien izsludināt konkursu uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja amatu.
retendentiem pieteikumus konkursam būs jāiesniedz Valsts kancelejā mēneša laikā – līdz 2011.gada 18.septembrim.
VK piedāvātais konkursa nolikums paredz, ka konkurss KNAB vadītāja amatam notiks divās kārtās, pirmajā kārtā izvērtējot pretendentu atbilstību formālajiem konkursa kritērijiem, bet otrajā kārtā padziļināti vērtējot pretendentu kompetenci un pieredzi. Kandidātu, kuram komisijas locekļi būs piešķīruši augstāko punktu skaitu, komisija ieteiks virzīt uz Ministru kabinetu apstiprināšanai, savukārt Ministru kabinets lems par komisijas izvirzītā pretendenta ieteikšanu apstiprināšanai Saeimā.
Pretendentiem uz KNAB priekšnieka amatu ir jāatbilst obligātajām prasībām, kādas ir noteiktas KNAB biroja likumā un likumā par valsts noslēpumu, tai skaitā: svešvalodu zināšanas, pieredze vadošā amatā valsts pārvaldē vai tiesību aizsardzības jomā vismaz trīs gadi, izpratne par iestādes lietvedību, grāmatvedību, personāla organizēšanu, kā arī klasificētās informācijas aizsardzības regulējumu, izpratne par korupcijas novēršanas un apkarošanas jautājumiem un politisko organizāciju (partiju) finansēšanas jautājumiem. Papildus valdība otrdien nolēma, ka priekšrocība pretendentu atlasē tiks dota personām ar augstāko juridisko izglītību.
VK uzsver, ka konkursa nolikumā ir skaidri noteikts iesniedzamo dokumentu loks, kas apliecina likumā noteiktās pretendentiem nepieciešamās prasmes. Ja iepriekšējos konkursos katrs pretendents informāciju par savu svešvalodu prasmi vai savas dzīves aprakstu iesniedza brīvā formā, tad šis konkursa nolikums paredz vienotu formu dzīves aprakstam kā arī nosaka, kāds dokuments ir iesniedzams kā apliecinājums svešvalodu zināšanā. Tādējādi visi pretendenti iesniegtu pēc vienotiem kritērijiem sagatavotu informāciju, kas nodrošinās objektivitāti un savstarpēju salīdzināmību pretendenta vērtēšanas procesā.
Valsts kancelejas direktore Dreimane skaidro, ka atšķirībā no līdzšinējās KNAB priekšnieka amata konkursa organizēšanas prakses, Valsts kancelejas izstrādātā kārtība paredz trīs jauninājumus. “Pirmkārt, amata pretendentus atklāta konkursa divās atlases kārtās vērtēs nozares profesionāļi, nevis politiķi. Paredzēts, ka konkursa komisiju vadīs Valsts kancelejas direktors. Otrkārt, konkursa nolikumā ir skaidri noteikts iesniedzamo dokumentu loks, kas apliecina likumā noteiktās pretendentiem nepieciešamās prasmes. Treškārt, lai informētu sabiedrību par atklāta konkursa norisi, ir paredzēts informēt plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus par pretendentiem, kas ir pieteikušies konkursā. Sabiedrības informēšana paredzēta gan konkursa sākumā, gan pēc katras kārtas,” informē Dreimane.
Viņa uzsver, ka šie jauninājumi ieviesti, lai nodrošinātu, ka KNAB vadītājs tiktu izraudzīts, “vadoties tikai un vienīgi no amatam nepieciešamiem profesionāliem kritērijiem un prasmēm, izslēdzot jebkādu politisku ieinteresētību, kā arī lai pretendentu izvērtēšanas process no paša sākuma būtu atklāts, sabiedrībai zināms un saprotams”.
KNAB šefa amata pretendentus izvērtēs komisija, kuru vadīs Valsts kancelejas direktore Elitai Dreimane, bet tās sastāvā strādās Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta senators Artūrs Freibergs, Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors Arvīds Kalniņš, Satversmes tiesas aizsardzības biroja direktors Jānis Kažociņš un Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks.
Konkursa nolikums paredz, ka nevalstisko organizāciju, kas darbojas korupcijas novēršanas jomā, pilnvarotajiem pārstāvjiem ir tiesības piedalīties konkursa komisijas sēdēs kā novērotājiem. NVO pārstāvju sniegtajam viedoklim ir konsultatīvs raksturs.
Jau ziņots, ka premjers jūlija sākumā uzdeva Valsts kancelejai izstrādāt priekšlikumus KNAB priekšnieka atlases procesa organizēšanai. Valsts kancelejas priekšlikumi izstrādāti, ņemot vērā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas un organizācijas “Sabiedrība par atklātību “Delna”” priekšlikumus, kā arī saskaņojot ar drošības iestādēm, Ģenerālprokuratūru un Augstāko tiesu.
Jau vēstīts, ka jūnijā vidū Saeima nodeva komisijām toreizējā prezidenta Valda Zatlera ierosinātās izmaiņas likumos, kuru mērķis ir mazināt naudas varu politikā. To skaitā prezidents ierosināja stingrākas prasības KNAB priekšnieka amata kandidātiem, paredzot, ka tiem būs nepieciešama ne tikai augstākā izglītība un amatam atbilstošu darba pieredze, kā tas ir pašlaik, bet tieši juridiskā izglītība, desmit gadu pieredze juridiskajā specialitātē un vismaz divu gadu pieredze operatīvajā un izmeklēšanas darbā. Tāpat Zatlers ierosināja liegt biroja priekšnieka amatam izvirzīt personu, pret kuru sākta kriminālvajāšana, kā arī partiju un politisko organizāciju biedrus.
Tomēr komisijas deputāti nolēma tomēr svītrot prasību pēc juridiskās izglītības, desmit gadu pieredzes juridiskajā specialitātē un vismaz divu gadu pieredzi operatīvajā vai izmeklēšanas darbā. Prasību pēc juridiskās izglītības deputāti izslēdza ar nelielu pārsvaru balsojumā – seši pret pieci.
Tā vietā komisija atbalstīja prasību vienkārši pēc augstākās izglītības un amatam atbilstošas darba pieredzes, kas likumā noteikts jau šobrīd, kā arī vismaz trīs gadu pieredzi valsts pārvaldes iestādē vai tiesībsargājošajā institūcijā, kā arī pieredzi vadošā amatā. Tāpat deputāti nolēma izslēgt Zatlera rosināto, ka par KNAB šefa kandidātu nevar kļūt persona, kas iesaistījusies politiskā partijā vai apvienībā. Pret to kā nesamērīgu pasākumu, kas ir pretrunā Satversmē noteiktajai pulcēšanās brīvībai, iebilda gan Saeimas Juridiskais birojs.
KNAB šefa krēsls ir vakants kopš Saeima jūnija vidū atbrīvoja Normundu Vilnīti no šī amata. Ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera vadītā komisija, kas izvērtēja Vilnīša atbilstību amatam, iepriekš bija secinājusi, ka ir pamats KNAB šefu atbrīvot, jo Vilnītis sistemātiski pieļāvis likumpārkāpumus.
