Krievijas sanitārais dienests no pirmdienas plāno atļaut dārzeņu importu no Eiropas Savienības (ES) bez īpašiem to drošuma sertifikātiem, ja Eiropā nebūs jaunu zarnu nūjiņas infekcijas gadījumu, piektdien paziņoja Krievijas galvenais valsts sanitārārsts un Federālā patērētāju tiesību aizsardzības un cilvēku labklājības uzraudzības dienesta vadītājs Genadijs Oņiščenko.
Viņš sacīja, ka Federālais patērētāju tiesību aizsardzības un cilvēku labklājības uzraudzības dienests ir gatavs atļaut dārzeņu ievešanu no ES “bez papildu prasībām, kuras tika noteiktas”.
“Spriežot pēc mūsu rīcībā esošajiem datiem, situācija stabilizējas. Lai Dievs dod, ka tā būtu,” teica Oņiščenko, runājot par situāciju ar dzīvībai bīstamo zarnu nūjiņas infekciju Eiropā.
Krievija jūnija sākumā noteica aizliegumu ievest Eiropas Savienībā (ES) audzētus svaigus dārzeņus pēc dzīvībai bīstamas zarnu nūjiņas infekcijas izplatīšanās Eiropas valstīs, īpaši Vācijā. Vēlāk šis aizliegums pakāpeniski tika atcelts atsevišķām ES valstīm.
Vairāk nekā 10 ES valstis, tostarp Nīderlande, Polija un Francija, jūlijā panāca savu dārzeņu eksporta atjaunošanu uz Krieviju. Katras dārzeņu partijas drošums tiek apliecināts ar īpašu sertifikātu. Aizlieguma atcelšanu savukārt vēl gaida piecas ES dalībvalstis – Latvija, Lietuva, Igaunija, Slovēnija un Vācija. Oņiščenko piektdien paziņoja, ka šīs valstis varēs atjaunot dārzeņu eksportu uz Krieviju, kad būs atcelti ierobežojumi dārzeņu ievešanai Krievijā no ES.
“Īpašā režīma atcelšana dārzeņu produkcijas ievešanai Krievijā notiks pēc pēdējā zarnu nūjiņas infekcijas gadījuma reģistrācijas Eiropā plus maksimālā inkubācijas perioda (10 dienu). Tas bija rakstīts piegāžu atjaunošanas nosacījumos,” pirms tam paskaidroja Oņiščenko.
Krievijas varas iestādes agrāk paziņoja, ka atcels aizliegumu tikai tad, kad būs izpildīti vairāki nosacījumi: atrasts infekcijas avots un ieviesti drošības pasākumi, lai nodrošinātu, ka no valstīm netiek izvesti inficēti produkti. Viens no galvenajiem Krievijas izvirzītajiem priekšnoteikumiem aizlieguma atcelšanai bija tāds, ka ar Krieviju ir jāsaskaņo sertifikācijas dokumenti.
Jau vēstīts, ka sākotnēji tika ziņots, ka bīstamās infekcijas avots ir Spānijā audzēti gurķi, tomēr šīs ziņas neapstiprinājās un pēc ilgākas izpētes zinātnieki atzina, ka dzīvībai bīstamās zarnu nūjiņas avots ir dārzeņu dīgsti no organiskas lauku saimniecības Lejassaksijas federālajā zemē Vācijas ziemeļos. Šī saimniecība tagad ir slēgta, un visa tās produkcija izņemta no tirdzniecības.
ES atbildīgā institūcija ir noteikusi, ka dīgsti audzēti no grieķu sieramoliņa (‘Trigonella foenum-graecum’) sēklām, kas importētas no Ēģiptes.
Enterohemorāģiskā zarnu nūjiņa (EHEC) ir izraisījusi vismaz 50 cilvēku nāvi Vācijā ar hemorāģisku kolītu vai ar nieru slimību – hemolītiski urēmisko sindromu (HUS). Zviedrijā ir mirusi sieviete, kas neilgi pirms tam bija atgriezusies no Vācijas. Ar EHEC izraisītu HUS miris arī viens cilvēks ASV.
