Saeimas Juridiskā komisija ceturtdien skatīs grozījumus Krimināllikumā par bargākiem sodiem partiju finansēšanas pārkāpumu gadījumos, liecina komisijas darba kārtība.
Komisija strādās pie grozījumu Krimināllikumā sagatavošanas otrajam lasījumam.
Uz komisijas sēdi ir uzaicināti krimināltiesību eksperti, kā arī Saeimas deputāti Ainārs Šlesers (“Par labu Latviju”, PLL) un Andris Šķēle (PLL), kuri, izskatot likumprojektu pirmajā lasījumā, iebilda pret šiem grozījumiem.
Likumprojekts paredz ieviest kriminālatbildību par partiju nelikumīgu finansēšanu un nelikumīgu dāvinājumu pieņemšanu.
Zatlers rosinājis par nelikumīgu partijas vai apvienības finansēšanu lielā apmērā, izmantojot starpnieku, vai par šo starpniecību sodīt ar brīvības atņemšanu līdz diviem gadiem vai ar arestu, piespiedu darbu vai naudas sodu no 30 līdz 200 minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.
Savukārt par nelikumīgu partijas finansēšanu, kas izpaudusies ziedojuma apmēra pārsniegšanā, dāvinājuma netiešā vai pastarpinātā nodošanā vai arī ziedošanā bez pārskaitījuma politiskā spēka bankas kontā rosināts sodīt ar brīvības atņemšanu līdz sešiem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai naudas sodu no 30 līdz 200 minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.
Ja šie pārkāpumi izdarīti atkārtoti vai ja tos izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, var draudēt cietums no trim līdz astoņiem gadiem, piespiedu darbs vai naudas sods no 50 līdz 200 minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.
Tāpat grozījumi likumā paredz cietumsodu līdz septiņiem gadiem par neatļauta dāvinājuma pieņemšanu lielā apmērā vai ziedojuma pieņemšanu, ja lielā apmērā pārsniegts atļautais apmērs, kā arī par netieši vai pastarpināti nodotu ziedojumu pieņemšanu lielā apmērā un par tādu finanšu līdzekļu pieņemšanu lielā apmērā, kas nodoti bez pārskaitījuma. Par šo pārkāpumu varēs sodīt arī ar piespiedu darbu vai naudas sodu no 30 līdz 200 minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez tā.
Savukārt par šo pārkāpumu atkārtotu izdarīšanu vai, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, draudēs cietumsods no trim līdz astoņiem gadiem, vai piespiedu darbs, naudas sods no 50 līdz 200 minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez tā.
Likumprojekts paredz arī cietumsodu līdz sešiem gadiem par pieprasīšanu lielā apmērā nelikumīgi finansēt politisko spēku, savukārt, ja tas izdarīts atkārtoti vai to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, vai ja tas saistīts ar izspiešanu, varēs sodīt ar brīvības atņemšanu no trim līdz astoņiem gadiem. Par šiem pārkāpumiem varēs piemērot arī piespiedu darbu vai naudas sodus.
Vienlaikus grozījumi likumā paredz arī gadījumus, kad personas varēs atbrīvot no kriminālatbildības par partiju nelikumīgu finansēšanu. Personu atbrīvos no kriminālatbildības, ja nelikumīga finansēšana saistīta ar izspiešanu vai ja attiecīgā persona labprātīgi paziņos par notikušo. Savukārt nelikumīgas finansēšanas atbalstītāju un starpnieku atbrīvos no kriminālatbildības, ja viņš pēc tam labprātīgi paziņos par notikušo.
Jau vēstīts, ka iepriekš Saeima konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja Valsts prezidenta Valda Zatlera iesniegtos grozījumus Krimināllikumā, kas paredz atbildību par partiju finansēšanas noteikumu pārkāpumiem. Tomēr grozījumus likumprojektā deputāti neatzina par steidzamiem.
Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne paudusi cerību likumprojektu pieņemt līdz 23.jūlijā paredzētajam referendumam par Saeimas atlaišanu.
