Krievija trešdien pārtrauca elektroenerģijas piegādes Baltkrievijai, kas savas ekonomikas krīzes dēļ nav samaksājusi rēķinu par piegādāto elektroenerģiju, paziņoja Krievijas valsts elektroenerģijas monopoluzņēmums “InterRao”.
“Mēs esam pārtraukuši elektroenerģijas piegādes Baltkrievijai pusnaktī pēc Maskavas laika (pulksten 23 otrdien pēc Latvijas laika). Kad maksājums būs veikts, mēs atjaunosim piegādes 24 stundu laikā,” sacīja “InterRao” preses sekretārs Antons Nazarovs.
Krievija pagājušajā nedēļā pagarināja rēķina samaksas termiņu un draudēja tā nesamaksāšanas gadījumā pārtraukt elektroenerģijas piegādes Baltkrievijai. Jaunais termiņš beidzās otrdienas rītā.
Jūnija sākumā Baltkrievija bija parādā Krievijai par elektroenerģiju 37 miljonus eiro (26 miljonus latu).
Laikraksts “Vedomosti” ziņoja, ka pašlaik nav nomaksāts rēķins par Baltkrievijai aprīlī piegādāto elektroenerģiju apmēram 600 miljonu Krievijas rubļu (10,4 miljonu latu) apmērā.
Krievija jūnija vidū uz vairākām dienām krasi samazināja elektroenerģijas piegādes Baltkrievijai, tomēr drīz jau atjaunoja tās agrākajā apjomā, ko paredz iepriekš panāktas vienošanās par esošā parāda dzēšanas kārtību.
Atjaunojoties piegāžu apjomam, Krievijas elektroenerģijas īpatsvars Baltkrievijas energopatēriņa bilancē atkal sasniedza 12%, kāds tas bija pirms šo piegāžu samazināšanas. Piegāžu samazināšanas periodā Krievijas elektroenerģijas īpatsvars Baltkrievijas energopatēriņa bilancē bija 7%.
Baltkrievijas kompānija “Belenergo” un Krievijas valsts elektroenerģijas monopoluzņēmums “InterRao” vienojās par kārtību, kādā Baltkrievija dzēsīs parādu par Krievijas piegādāto elektroenerģiju. Puses parakstīja parāda dzēšanas grafiku, saskaņā ar kuru Baltkrievija līdz 5.jūlijam dzēsīs parādu par martu, aprīli un maiju.
Baltkrievijai ir grūti samaksāt par Krievijas piegādāto elektroenerģiju ārzemju valūtas deficīta dēļ, kurš ilgst jau trīs mēnešus.
Baltkrievija, kas ārzemju valūtas rezervju straujā izsīkuma dēļ pašlaik pārdzīvo smagu ekonomikas krīzi, ir bijusi spiesta prasīt līdz pat astoņus miljardus ASV dolāru (apmēram 4 miljardi latu) lielu aizdevumu Starptautiskajam Valūtas fondam. Tā ir arī saņēmusi trīs miljardu ASV dolāru (aptuveni pusotra miljarda latu) kredītu no Krievijas un vairāku citu NVS valstu izveidotās Eirāzijas Ekonomiskās kopienas, apmaiņā pret to solot īstenot vērienīgu valsts īpašumu privatizācijas programmu.
