Līdz šim diskutētajai idejai par ātrgaitas vilcienu “Rail Baltica” trasē nav ekonomiska pamatojuma, taču racionāls piedāvājums būtu būvēt ātru parastā vilciena trasi – tā otrdien paziņoja Lielbritānijas izpētes uzņēmuma “Aecom Ltd.” tehniskais reģionālais direktors Fils Konstebls, prezentējot uzņēmuma veikto pētījumu par iespējām uzbūvēt “Rail Baltica”.
“Aecom” uzskata, ka ekonomiski pamatots risinājums būtu būvēt “Rail Baltica” šaursliežu (1435 milimetru platu) trasi pa īsāko no visām iespējamām alternatīvām: Palemonas (jauna stacija starp Kauņu un Viļņu, netālu no Kauņas lidostas) – Panevēža – Rīgas Centrālā stacija – Pērnava – Tallinas Centrālā stacija/Tallinas lidosta. Šāda maršruta garums būtu 728 kilometri un kopējās izmaksas valstīm – 3,68 miljardi eiro (2,576 miljardi latu). Vērtējot iespējamos gūtos ieņēmumus no šādas dzelzceļa līnijas darbības, izvēlētais maršruts ir visizdevīgākais no kravas pārvadājumu viedokļa un otrs izdevīgākais no pasažieru pārvadājumu viedokļa.
Dzelzceļu uzbūvēt paredzēts no 2012. līdz 2024. gadam, pirmie vilcieni pa to varētu sākt braukt 2025. gadā. Maksimālais teorētiski iespējamais kustības ātrums maršrutā būtu 240 kilometri stundā, taču praktiski vidējais pasažieru vilciena kustības ātrums būs 170 kilometri stundā, bet kravas vilciena – 68 kilometri stundā.
Eiropas ātrvilcienu vidējais kustības ātrums ir 200 – 250 kilometri stundā, Japānas modernākie vilcieni brauc ar 300 kilometru ātrumu stundā, bet vismodernākie ātrgaitas vilcieni Ķīnā pārvietojas ar ātrumu 350 kilometri stundā. Pasaules ātrvilcienu kustības ātruma rekords šobrīd ir 431 kilometrs stundā.
“Aecom” pētnieki uzskata, ka, “Rail Baltica” dzelzceļa trase var atmaksāties, saņemot 56% lielu Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu projektā. Iepriekš pieļauts, ka plānotais ES līdzfinansējums “Rail Baltica” varētu būt 30 – 50% apmērā, solījumi saņemt šādu ES līdzfinansējumu nekad nav saņemti.
Latvijas teritorijā izbūvējamais dzelzceļa posms 235 kilometru garumā izmaksās 1,271 miljardu eiro (889 miljonus latu). Ja ES līdzfinansējums tiktu saņemts vēlamajā 56% apmērā, tad Latvijas valstij projektā būtu jāiegulda 568 miljoni eiro (387,6 miljoni latu). Saskaņā ar “Aecom” aprēķiniem, šī summa būtu jāatrod valsts un valsts uzņēmumu budžetos, jo publiskās un privātās partnerības finansējums nebūs pieejams – nebūs iespējams to atmaksāt. Latvijas teritorijā “Rail Baltica” vajadzībām būs jāuzbūvē jauns dzelzceļa tilts pie Salaspils, gar kuru ies līnija, pie Salaspils tiek paredzēta arī nozīmīga preču pārkraušanas stacija, jo šajā vietā “Rail Baltica” krustosies ar Rīgas – Maskavas dzelzceļa līniju. Iebraukšanai Rīgas Centrālajā stacijā tiks izmantots speciāls dzelzceļa atzars no Upeslīčiem, kas tiks uzbūvēts pa šobrīd neizmantojamo Rīgas – Ērgļu dzelzceļa trasi.
Prognozējamais pasažieru vilciena brauciena laiks no Tallinas līdz Polijas un Lietuvas robežai būtu četras stundas un astoņas minūtes – apmēram par sešām stundām ātrāk nekā iespējams pašlaik. Kravas vilcieniem šī attāluma pārvarēšana prasītu 10 stundas un 23 minūtes.
Tiek paredzēts, ka pasažieru vilcienu kustības intervāls varētu būt 2 stundas, tas sāktu kursēt 5:30 vai 6:00 no rīta no dažādām stacijām vienlaikus. Pēdējie vilcieni pienāktu gala stacijās starp 23:00 un 24:00 vakarā. Vilcieni kursētu sešas dienas nedēļā. Šobrīd tiek uzskatīts, ka vilciena biļete maršrutā Rīga – Tallina varētu maksāt 35 eiro (24,5 latus) – tas ir apmēram četras reizes lētāk nekā lidmašīnas biļete šajā maršrutā. Autobusa biļete šajā maršrutā šobrīd ir apmēram 2,5 reizes lētāka, taču autobuss no Rīgas līdz Tallinai brauc nedaudz ilgāk par četrām stundām, bet vilciens brauks tikai divas stundas.
Tālākā “Rail Baltica” projekta virzība atkarīga no rudenī plānotās Baltijas transporta ministru sanāksmes, kurā tiks spriests par dzelzceļa būves politiskajām un ekonomiskajām iespējām.
Jau vēstīts, ka “Aecom Ltd.” pētījums izmaksāja 396 000 eiro (280 400 latus), to finansēja visas trīs Baltijas valstu valdības.
“Rail baltica” projekta ideja aizsākās 2005.gadā, kad pēc Eiropas Komisijas Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta pasūtījuma Dānijas konsorcijs “Cowi A/S” veica projekta priekšizpēti visā maršrutā Tallina – Rīga – Kauņa – Varšava.
“Rail Baltica” projekta galvenais mērķis ir atjaunot Baltijas valstu tiešu saikni ar Eiropas dzelzceļu tīklu un veicināt reģionālo integrāciju, savienojot Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni, tālāk šo maršrutu pagarinot līdz Venēcijai.
