Pabeigta visu trīs pirmā dabas gāzes cauruļvada “Nord Stream” posmu zemūdens jeb hiperbāriskā savienošana.
Pabeigtais cauruļvads Baltijas jūrā tagad ir sagatavots vasaras beigās paredzētajai savienošanai ar cauruļvada sauszemes izbūvi Krievijas un Vācijas krasta zonā,” informēja “Nord Stream” padomnieks Baltijas valstīs Romāns Baumanis.
Hiperbāriskā trīs posmu savienošana notika divās vietās jūras dzelmē, skaidroja Baumanis. Somijas līča posma savienošana ar centrālo posmu notika Somijas ūdeņos aptuveni 80 metru dziļumā, un centrālā un dienvidrietumu posmu savienošana notika 110 metru dziļumā netālu no Gotlandes salas Zviedrijā.
Katrs no abiem cauruļvada savienošanas procesiem notika zemūdens metināšanas kamerā, un metināšanu kontrolēja no niršanas atbalsta kuģa “Technip Skandi Arctic”. Savienošanai izmantoja specializētu “Pipeline Repair System” aprīkojumu, kas ir Norvēģijas “Statoil ASA” pārziņā. Zemūdens metināšanas darbus uzraudzīja un atbalstīja ūdenslīdēju komanda, kas visu laiku atradās notikuma vietā.
Katru no “Nord Stream” abiem paralēlajiem cauruļvadiem veido 101 000 tērauda cauruļu (12 metru garas, 1,22 metru diametrā), kas ir pārklātas ar betonu, un katra sver aptuveni 23 tonnas. Pirmā cauruļvada caurules savienoja uz speciālā cauruļvada ieguldīšanas kuģa klāja, no kura cauruļvadu ieguldīja jūras gultnē atbilstoši izstrādātajam maršrutam, ko veidoja saskaņā ar piecu valstu – Krievijas, Somijas, Zviedrijas, Dānijas un Vācijas – institūciju prasībām.
Baumanis informēja, ka patlaban Somu jūras līcī otrā cauruļvada būvniecībā ir iesaistīt divi cauruļvada ieguldīšanas kuģi – uzņēmumam “Saipem” piederošais “Castoro Sei” un uzņēmumam “Allseas” piederošais “Solitaire”, kas veica arī pirmā cauruļvada ieguldīšanas darbus.
Otrā cauruļvada būvniecība notiek saskaņā ar grafiku – apmēram seši kilometri dienā, un vairāk nekā 230 kilometri jau ir izbūvēti. 2012.gada beigās, kad abi cauruļvadi būs pabeigti, “Nord Stream” varēs transportēt uz Eiropu 55 miljardus kubikmetrus gāzes gadā. Līdz 2015.gadam nav ieplānots uzsākt neviena cita cauruļvada darbību ar transportēšanas spēju virs desmit miljardiem kubikmetru gadā, piebilda Baumanis.
“Nord Stream” ir dabasgāzes cauruļvads, kas pa Baltijas jūru savienos Krieviju ar Eiropas Savienību (ES). 2008.gadā ES gāzes imports bija aptuveni 320 miljardi kubikmetru, un tiek prognozēts, ka līdz 2030.gadam tas pieaugs līdz vairāk par 500 miljardiem kubikmetru gadā. Līdz tam ES būs nepieciešams papildu gāzes imports – 188 miljardi kubikmetru gadā. “Nord Stream” nodrošinās gandrīz trešdaļu no šī papildu nepieciešamā gāzes daudzuma, savienojot Eiropas gāzes cauruļvada tīklu ar pasaules lielākajām gāzes rezervēm. Šis projekts būtiski veicinās gāzes ilgtermiņa piegādes drošību un enerģijas partnerību starp ES un Krieviju.
“Nord Stream AG” pirmo no diviem paralēlajiem cauruļvadiem plāno nodot ekspluatācijā 2011.gadā. Katrs cauruļvads būs aptuveni 1223 kilometrus garš, un to transportēšanas spēja sasniegs 27,5 miljardus kubikmetru gāzes gadā. Pilna transportēšanas spēja – 55 miljardi kubikmetru gadā – tiks sasniegta projekta otrajā fāzē, kad tiks nodots ekspluatācijā otrais cauruļvads.
“Nord Stream AG” ir starptautisks Šveicē reģistrēts kopuzņēmums, kas izveidots ar mērķi plānot, būvēt un apsaimniekot jauno gāzes cauruļvadu, kas šķērsos Baltijas jūru. Krievijas uzņēmumam “Gazprom” šajā kopuzņēmumā pieder 51% akciju, bet Vācijas uzņēmumiem “BASF/Wintershall Holding AG” un “E.ON Ruhrgas AG” pa 15,5% akciju katram. Nīderlandes valsts uzņēmumam “N.V. Nederlandse Gasunie” un Francijas enerģētikas uzņēmumam “GDF SUEZ S.A.” katram pieder 9% akciju.
“Nord Stream” ir iekļauts ES Eiropas Enerģētikas tīkla (TEN-E) programmas pamatnostādnēs. 2006.gadā Eiropas Komisija, Eiropas Parlaments un Eiropas Komisijas Padome norādīja, ka “Nord Stream” ir “Eiropas interesēm nozīmīgs projekts”. Līdz ar to “Nord Stream” ir atzīts par vienu no nozīmīgākajiem projektiem, lai nodrošinātu Eiropas enerģijas infrastruktūras vajadzības.
“Nord Stream” cauruļvada būvniecība ir sākta 2010.gada aprīlī, pēc detalizētu apkārtējās vides pētījumu un ietekmes uz vidi novērtējumu veikšanas visā cauruļvada maršruta garumā. Projekta laikā izmanto trīs cauruļvadu ieguldīšanas kuģus – uzņēmuma “Saipem” kuģis “Castoro Sei” veic lielāko daļu zemūdens būvniecības. Kuģis “Castoro Dieci” ir pabeidzis būvniecības darbus Vācijas ūdeņos, kur tas izbūvēja abu cauruļvadu krasta nostiprinājum Vācijas teritorijā. Somu jūras līcī kā “Saipem” apakšuzņēmēju izmanto uzņēmuma “Allsea” kuģi “Solitaire”. Pirmā cauruļvada darbību ir plānots uzsākt 2011.gadā un otrā cauruļvada – 2012.gadā.
