Trešdien notiks Latvijas Universitātes (LU) rektora vēlēšanas, kurās cīņa būs starp diviem kandidātiem – pašreizējo rektoru Mārci Auziņu un LU Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju programmas vadītāju Intu Brikši.
LU Satversmes sapulce sāksies plkst.13 LU Lielajā aulā.
Sapulces sēdes laikā Auziņš sniegs pārskatu par paveikto, notiks Revīzijas komisijas vēlēšanas, Akadēmiskās šķīrējtiesas vēlēšanas, kam sekos LU rektora vēlēšanas, aģentūru BNS informēja LU Preses centrs.
Rektoru LU Satversmes sapulce, kurā ir 300 dalībnieku, aizklātā balsojumā ievēlē uz četriem gadiem. Par ievēlētu rektora amatā atzīstams pretendents, kurš saņēmis vairāk par pusi balsu no to Satversmes sapulces dalībnieku skaita, kas piedalījušies vēlēšanās.
Ja vēlēšanās neviens no diviem pretendentiem negūs vajadzīgo balsu skaitu, notiks vēlēšanu otrā kārta, kurā startēs tikai viens pretendents, kurš ieguvis vairāk balsu, paredz balsošanas procedūra.
Brikši rektora amatam izvirza LU Studentu padome un Sociālo zinātņu fakultāte, savukārt Auziņu izvirza Ķīmijas fakultāte, Teoloģijas fakultāte, Medicīnas fakultāte, LU Matemātikas un informātikas institūts, Fizikas un matemātikas fakultāte, Ekonomikas un vadības fakultāte, LU Fizikas institūts un LU Cietvielu fizikas institūts.
17.maijā notika abu kandidātu publiskās debates.
Tajās abi kandidāti bija vienisprātis, ka nākamajos gados jāpiedāvā jaunas nišas un pētniecības virzieni vienlaikus ar iespējām topošajiem speciālistiem jau studiju laikā strādāt algotu pētniecības darbu izvēlētajā novirzienā.
Izklāstot savu stratēģisko programmu turpmākajiem četriem gadiem, Auziņš norādīja, ka vēlas turpināt piesaistīt labākos mācībspēkus Latvijā, bet jomās, kur speciālistu trūkst, – no ārvalstīm. Auziņš arī labprāt redzētu studentu un zinātniski pētniecisko institūtu aktīvāku līdzdalību studiju satura daudzveidošanā, kā arī aktīvu Eiropas struktūrfondu līdzekļu piesaisti infrastruktūras attīstībai.
“Tādējādi taps jauna intelektuāļu paaudze ar augstām ētikas normām,” teica pašreizējais LU rektors.
Brikše pastāstīja, ka LU ir būtiskas izvēles priekšā, izvirzot mērķi kļūt par zinātnes universitāti. Lai to izdarītu, pragmatiski izvirzāmi četri mērķi – studiju kvalitāte, pētniecības atpazīstamība, starptautiskā konkurētspēja un laba pārvaldība, kas, iespējams, izskatās pārāk vienkārši, taču būtiski lielu mērķu īstenošanai iet soli pa solim.
“Mums ir jābūt paškritiskiem, mums ir jāspēj pārkāpt pāri ieradumam, jāierauga jaunas iespējas. Tas ir jādara ar drošumu, ko es saskatu apstāklī, kurā ir izcili pētnieki un izcili pasniedzēji,” minēja Brikše, gan atzīstot, ka LU studiju kvalitāte slīd uz leju, tādēļ jāsaspringst studiju programmu izvērtēšanā.
