Uzsāktas tiesvedības pret Veselības ministriju par atteikumu izsniegt valstī nereģistrētas zāles, jo bieži vien birokrātiska vilcināšanās var izšķirt pacientu dzīvības un nāves jautājumu, piektdien ziņo “Latvijas Avīze”.
Latvijas Aptiekāru asociācijas prezidents, ārsts, farmaceits, bioloģijas doktors Guntis Belēvičs laikrakstam atzinis, ka “mūsu vēlēšanās cilvēkam palīdzēt būtiski pārsniedz zāļu aģentūras gatavību izsniegt valstī nereģistrēto zāļu atļaujas, kas ir vienreizējas un ko izsniedz konkrētai zāļu receptei”. “Ir gadījumi, to skaitā arī šis, kad cilvēka dzīvības sakarā ir jārīkojas nekavējoties – būs vai nebūs nepatikšanas no aģentūras.[..] Skaidrs ir viens – gadījumos, kad uz kārts likta dzīvība vai nāve, jārīkojas nekavējoties un tur nav laika gaidīt nedēļām un mēnešiem, kamēr aģentūra dos atļauju pārdot cilvēkam zāles,” paudis Belēvičs.
SIA “Saules aptieka” ir vērsusies tiesā ar prasībām pret Veselības ministriju par nereģistrēto zāļu izsniegšanas aizliegumu. Pagaidām ir trīs tiesvedības, bet tiek gatavota virkne jaunu, pastāstījis Belēvičs.
P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas infektologs Uga Dumpis ir pārsteigts un arī sašutis, ka Latvijā gadiem nav reģistrētas tādas ļoti nepieciešamas antibiotikas kā penicilīns un oksicilīns – lētas zāles, kas ir pieejamas daudzviet Eiropā. Piemēram, Zviedrijā tās veido 20% no visa zāļu tirgus. “Šīm zālēm būtu jābūt visās aptiekās. Esmu mēģinājis rast atbildi uz jautājumu, kāpēc to nav, taču bezcerīgi,” atzinis Dumpis un piebildis, ka šā iemesla dēļ ārsti ir bieži spiesti izrakstīt trešās paaudzes antibiotikas, pret kurām mikroorganismu rezistence var iestāties daudz ātrāk, nekā lietojot parasto penicilīnu vai oksicilīnu.
Kā gan lai izpilda Pasaules veselības organizācijas aicinājumu lietot antibiotikas atbilstoši un atbildīgi, lai pēc iespējas mazinātu rezistences rašanos, ja valstī nav pieejami paši vienkāršākie medikamenti šāda riska mazināšanai. Izrādās, ka arī kolistīns, kas darbojas pret ļoti rezistentām baktērijām, nav Latvijā reģistrēts. Dumpis stāstījis – kad saņemta atļauja no Zāļu aģentūras, slimnīcā to piegādājot ar speciālu kurjeru no Vācijas, kas izmaksā daudz dārgāk nekā tad, ja zāles būtu reģistrētas un pieejamas tepat uz vietas.
Belēvičs uzskata, ka zāļu ražotāji daudzus medikamentus nav ieinteresēti Latvijā reģistrēt mazā tirgus, bet it īpaši – Zāļu aģentūras pieprasītās dārgās zāļu reģistrācijas maksas dēļ, kas sniedzas no trim līdz 10 tūkstošiem latu. Kā norādījis Dumpis, ja minētās antibiotikas maksā ap trim latiem, bet reģistrācijas maksa ir tūkstoši, skaidrs, ka zāļu ražotājs te nebūs finansiāli ieinteresēts nākt. Konkurences padome savā ziņojumā ir norādījusi, ka zāļu reģistrācija Latvijā izmaksā 5 – 7 reizes dārgāk nekā Lietuvā un Igaunijā.
Zāļu valsts aģentūras direktore Inguna Adoviča skaidro: “Lai komersantam izsniegtu nereģistrētu zāļu atļauju, ekspertam jāpārliecinās, ka ieguvums no konkrētu zāļu lietošanas ir daudz lielāks nekā riski, ko var radīt nereģistrētu zāļu lietošana. Aģentūrai jāpārliecinās, ka pacientam izrakstītās zāles ir efektīvas, kvalitatīvas un drošas.” Taču gandrīz visas nereģistrētās zāles, kurām tiek prasīta vienreizēja izplatīšanas atļauja, ir reģistrētas Eiropas Savienības valstīs, norāda laikraksts.
Adoviča atzīst, ka zāļu drošumu un efektivitāti garantē tas, ka zāles reģistrētas kādā citā Eiropas ekonomikas zonas valstī. Bet, ja zāles ieved no trešās pasaules valstīm, kur nav spēkā Eiropas standarti, tad gan iespēju robežās jāpārliecinās, vai zāles nav piesārņotas vai viltotas. Taču šādu gadījumu, kad tiek pieprasītas atļaujas zālēm ārpus Eiropas Savienības, esot ļoti maz, salīdzinot ar jau Eiropā reģistrētajām. Tā arī nav saprotams, kāpēc aģentūrai tik ilgi jāpārbauda ES reģistrētās zāles.
Par kliedzošākajiem atteikuma vai vilcināšanās gadījumiem ir informēta arī Veselības ministrija, bet tā neuzskata, ka ir pārkāpti likumi un ka vajadzētu izvērtēt aģentūras darbību. Valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis, kurš pats kādreiz strādājis farmācijas industrijā, norādījis, ka “pa šiem gadiem nereģistrēto zāļu izsniegšanas atļauju kārtība ir attīstījusies tādā virzienā, ka birokrātiskās procedūras esam samazinājuši”.
Bundulis ir pārliecināts, ka zāļu reģistrācijas maksa Latvijā nav par augstu un ka tas neesot nopietns iemesls, kāpēc daudzas zāles pie mums nav pieejamas. Valdība, ne jau viņš, tādus noteikumus esot pieņēmusi.
Belēvičs pastāstījis, ka visi šie gadījumi, kad tiek vilcināta nereģistrēto zāļu izplatīšana un tādējādi liegta savlaicīga ārstēšanās, pieņemas spēkā un skaitā. Viņš norādīja, ka tie liecina par milzīgiem robiem valsts zāļu reģistrā.
