Jaunās Visaginas atomelektrostacijas (AES) celtniecība Lietuvā sāksies 2014.gadā, bet elektroenerģiju jaunā kodolspēkstacija sāks ražot 2020.gadā, piektdien paziņojis premjerministrs Andrjus Kubiļus, apmeklējot AES būvlaukumu līdzās apturētajai Ignalinas AES.
Pēc viņa teiktā, šobrīd norisinās konstruktīvas sarunas ar potenciālajiem investoriem, bet ar tām saistītā informācija ir konfidenciāla. Kā norādījis valdības vadītājs, jautājumam par stratēģisko investoru būtu jābūt skaidram vasaras vidū.
“Saredzu visas iespējas sekmīgi attīstīt mūsu projektu, kas ar savu sagatavošanās pakāpi acīmredzami izceļas ne vien kaimiņvalstu vidū, bet arī Eiropas līmenī,” sacījis Kubiļus.
Lietuva Visaginas AES grib uzbūvēt ar stratēģiskā investora palīdzību sadarbībā ar Latviju, Igauniju un Poliju, tikmēr Krievija un Baltkrievija plāno celt savas kodolspēkstacijas Lietuvas robežas tuvumā, un tiek uzskatīts, ka šie abu Lietuvas kaimiņvalstu plāni liecina par spiedienu uz Baltijas valstīm, lai mazinātu to apņēmību celt savu AES.
Kā īpašas Lietuvas priekšrocības šai jomā premjers minējis “sakārtotu likumdošanas bāzi, kodolenerģētikas kultūru un visu šādai atomelektrostacijai nepieciešamo infrastruktūru”, tāpēc, viņaprāt, var cerēt uz šā projekta panākumiem.
“2014.gadā jāsākas visiem būvdarbiem, gatavošanās norisinās ļoti konsekventi, būvlaukumu atzinusi par piemērotu Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (IAEA), ietekmes uz vidi novērtējums atzīts pirms diviem gadiem,” klāstījis valdības vadītājs. “Visa gatavošanās notiek pēc IAEA metodikas – likumiskās bāzes sakārtošana, visu darbu projektēšana un plānošana, un mēs esam tikuši tālu.”
“Ļoti svarīgi, ka tas ir reģionāls projekts, mūsu reģionālie partneri ir labi informēti, tādēļ projekts ir atklāts un skaidrs. Ļoti svarīgi arī tas, ka mūsu projekta nozīmīgumu labi izprot Eiropas Savienības vadība,” viņš atzinis.
Premjerministrs solījis, ka jaunajā kodolspēkstacijā saražotās elektroenerģijas cena atbildīs starptautiskajiem standartiem un spēs konkurēt arī ar citā ceļā saražoto enerģiju, tomēr konkrētus skaitļus nav minējis.
Jaunā reaktora plānotā jauda ir 3400 megavati.
Uz jautājumu, kam paredzēts pārdot jaunās AES saražoto elektroenerģiju, Kubiļus uzsvēris, ka tā būs orientēta uz Baltijas tirgu.
Premjers piebildis, ka daudz uzmanības tiek veltīts arī kodolatkritumu glabātavas būvei, tomēr valdība nav apmierināta ar būvuzņēmēja darbību. “Ar agrāk nolīgtajiem uzņēmējiem mums ir problēmas attiecībā uz darbu iekavēšanos, ir izstrādāti jauni grafiki, mēs strīdamies par to, ka šī aizkavēšanās novilcina visu [vecās Ignalinas AES] slēgšanu, un mēs ieņemam ļoti principiālu nostāju,” viņš sacījis.
Tikmēr Ignalinas AES jaunieceltais ģenerāldirektors Žilvins Jurkšus žurnālistus informējis, ka vecās, apturētās spēkstacijas galīgās slēgšanas darbiem līdz 2020.gadam būs vajadzīgi trīs miljardi eiro (2,1 miljards latu).
“Līdz šim ir pusotrs miljards, un mēs risinām sarunas par jauno finanšu perspektīvu,” viņš sacījis, skaidrojot, ka lielākās problēmas saistītas ar nepabeigto glabātavu, jo nav iespēju turp pārvest izlietoto kodoldegvielu no 2009.gada beigās slēgtā otrā reaktora.
Kā norādījis Jurkšus, nav ziņu, ka vecās AES darbiniekus tiktu mēģināts pārvilināt uz citām atomelektrostacijām.
“Protams, šāds risks pastāv, bet mūsu mērķis ir noturēt esošos atomenerģētikas speciālistus, un man pašam ir mērķis saliedēt šo kolektīvu, nodrošināt, lai tiktu atrasts pielietojums visiem speciālistiem. Turklāt aplēsts, ka līdz 2020.gadam aptuveni trešā daļa mūsu darbinieku dosies pensijā, tādēļ ir svarīgi noturēt visus,” sacījis jaunais spēkstacijas vadītājs, kas šai amatā iecelts tikai pirms nedēļas, nomainot līdzšinējo ģenerāldirektoru Osvaldu Čukši, kas savukārt pirms gada tika iecelts ilggadējā AES vadītāja Viktora Ševaldina vietā.
