Bulgārijas Ārlietu ministrija (ĀM) otrdien apstiprināja, ka Bulgārija atsaukusi 13 savus vēstniekus, kas sadarbojušies ar bijušā komunistu režīma slepeno dienestu, un viņu vidū ir vēstnieks Lietuvā.
Atsaukti vēstnieki Baltkrievijā, Bosnijā un Hercegovinā, Grieķijā, Gruzijā, Ķīnā, Lietuvā, Maķedonijā, Rumānijā, Serbijā, Vācijā, Zviedrijā, ANO un UNESCO.
Bulgārijas ĀM preses sekretāre Vesela Černeva sacīja, ka vēl 22 vēstnieki un pastāvīge pārstāvji tiks atsaukti 1.jūnijā.
Par to, ka šie diplomāti tiks atsaukti, Černeva paziņoja jau 6.aprīlī.
Diplomāti tiek atsaukti uz dzimteni, bet netiek oficiāli atcelti no amata, lai apietu prezidenta Georgija Parvanova pretēju nostāju.
Parvanovam, kura prezidentūra beigsies janvārī, būtu jāparaksta dekrēts par diplomātu oficiālu atcelšanu no amata.
Černeva uzsvēra, ka atsaukšana “neatspoguļo [ Bulgārijas] attiecības ar attiecīgajām valstīm, kas ir tuvas un kuras mēs uzskatām par ļoti svarīgām”. “Situācija ir saistīta ar šo diplomātu agrākajiem sakariem ar slepenajiem dienestiem,” teica Černeva.
Parlamenta komisija, kurai uzdots atvērt Bulgārijas komunistu laikmeta izlūkdienestu arhīvus, decembrī atklāja, ka gandrīz pusi Bulgārijas vēstniecību un pārstāvniecību ārvalstīs vēl vada cilvēki, kas darbojušies kā aģenti vai kolaboranti bēdīgi slavenā Valsts drošības (“Daržavna sigurnost”) dienesta labā.
Labēji centriskā valdība un parlaments aicināja nekavējoties atsaukt šos diplomātus, bet prezidents Parvanovs uzstāja, ka katrs gadījums jāizskata atsevišķi.
Parvanovs pats 2007.gadā tika atmaskots kā bijušais kolaborants, tomēr viņš to noliedz.
