Traumpunktu un lokālo slimnīcu reformas dēļ varētu iegūt līdz diviem miljoniem latu gadā, taču šie līdzekļi paliks veselības aprūpes nozarē – tos plānots novirzīt galvenokārt ambulatoro pakalpojumu pieejamības palielināšanai, pirmdien pēc tikšanās ar veselības ministru Juri Bārzdiņu (Zaļo un zemnieku savienība) žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (“Vienotība”).
Tikšanās laikā galvenokārt pārrunāta traumpunktu jeb specializētās medicīniskās palīdzības punktu (SMPP) un lokālo slimnīcu nākotne pēc 1.jūlija.
“Visi šie traumpunkti jeb specializētās medicīniskās palīdzības punkti turpina darboties, bet ir noteikti kritēriji attiecībā uz finansējumu, kas ir balstīti uz apkalpošanas rādiusu un iedzīvotāju skaitu šajā apkalpošanas rādiusā,” paskaidroja Dombrovskis un piebilda, ka VM šo jautājumu gan ar slimnīcām, gan traumpunktiem ir “lielā mērā pārrunājusi”. Premjers arī norādīja, ka šīs reformas dēļ ietaupītie līdzekļi caur ambulatorajiem pakalpojumiem nonāks atpakaļ slimnīcās.
Bārzdiņš teica, ka reformas finansiālais ieguvums varētu būt līdz pat diviem miljoniem latu, taču to nevarētu saukt par ietaupījumu, jo visa šī nauda nonāks atpakaļ veselības aprūpē.
“Šī nauda netiek ietaupīta, tā paliek veselības aprūpes sistēmā, kur tā ir vajadzīga. Ļoti bieži tā ir nepieciešama tajās pašās pilsētās, tikai jau kā ambulatorie pakalpojumi pie speciālistiem,” klāstīja ministrs. Viņš arī apstiprināja, ka jūt valdības atbalstu VM sāktajām reformām.
Bārzdiņš noraidīja bažas, ka traumpunktu reforma būs formāla un reālu labumu nedos. “Galvenais, lai iedzīvotājiem nebūtu atšķirību specializētās medicīniskās palīdzības saņemšanā. Pirmo palīdzību var sniegt dažādos līmeņos – viens ārsts, divi ārsti, ārsta palīgs, kas arī ir kvalificēts speciālists pirmajai palīdzībai. Būtiski ir arī pieejamie resursi – kādi ārsti un speciālisti ir attiecīgā apdzīvotā vietā, jo ir ļoti svarīgi, lai cilvēkiem būtu saglabātas iespējas strādāt tajās pilsētās, kur viņi dzīvo,” pastāstīja ministrs.
“Ar esošo budžeta līmeni veselības aprūpei es kā ministrs pašlaik nevaru solīt kaut kādus izmaksu samazinājumus tuvākajā laikā. Tomēr mēs varam būt diezgan droši, ka nebūs arī nekādu sadārdzinājumu,” sacīja veselības ministrs.
Tas, kurās slimnīcās pēc 1.jūlija gaidāmas vislielākās izmaiņas, varētu tapt zināms tuvāko dienu laikā.
Jau vēstīts, ka valdība aprīļa beigās atbalstīja Veselības ministrijas (VM) izstrādātās izmaiņas veselības aprūpes finansēšanas un organizēšanas noteikumos, pagarinot līdzšinējo traumpunktu jeb neatliekamās palīdzības punktu finansēšanas kārtību līdz 30.jūnijam.
Ziņots arī, ka VM darba grupa, kas izvērtēja lokālajās slimnīcās un traumpunktos sniedzamās palīdzības apmēru un darba organizāciju, aprīļa sākumā izstrādāja starpziņojumu, kurā plašākai diskusijai publiskoja savus priekšlikumus turpmākai ārstniecības iestāžu darbības optimizācijai.
Ņemot vērā traumpunktu darbības specifiku, kad palīdzība pacientiem tiek nodrošināta ne tikai traumu, bet arī citu saslimšanu un veselības problēmu gadījumos, piemēram, augsts asinsspiediens, paaugstināta temperatūra, hronisku slimību saasināšanās, darba grupa ierosina tos pārdēvēt par pirmās medicīniskās palīdzības punktiem (PMPP) un dalīt tos divos līdz trijos līmeņos atbilstoši to noslogojumam, iespējām nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu un pacientu iespējām saņemt palīdzību citās tuvu esošās ārstniecības iestādēs.
Savukārt attiecībā uz lokālo slimnīcu darbības optimizāciju darba grupa ierosināja noteikt slimnīcām divus līmeņus, ņemot vērā speciālistu skaitu, ko ārstniecības iestāde var nodrošināt. Patlaban obligātajās prasībās daudzprofilu slimnīcām noteikts, ka diennakts režīmā septiņas dienas nedēļā jānodrošina palīdzība vismaz četrās specialitātēs – internajā medicīnā, ķirurģijā, anestezioloģijā un reanimatoloģijā. Samazinot nepieciešamo dežurējošo speciālistu skaitu, ārstniecības iestāde saglabātu savu statusu, vienlaicīgi valsts paredzētu finansējumu tikai par tām ārstniecības programmām, ko iestāde reāli nodrošina.
