Saeimas Juridiskā komisija otrdien skatīs darba grupas piedāvāto procedūru deputāta valodas prasmes pārbaudei un izslēgšanai no Saeimas gadījumā, ja viņa valsts valodas prasme nav pietiekama, aģentūru BNS informēja Saeimas Preses dienestā.
Procedūras izstrāde Saeimas Kārtība rullī sākta pēc Nacionālās apvienības deputātu iesniegtā lēmumprojekta no Saeimas izslēgt deputātu Valēriju Kravcovu no “Saskaņas centra” (SC), kurš tikai pēc ievēlēšanas Saeimā aktīvi sācis apgūt valsts valodu.
Komisijas vadītāja Ilma Čepāne (“Vienotība”) norādīja, ka pašlaik Saeimas Kārtības rullis nosaka vien to, ka parlaments var izslēgt deputātu no Saeimas sastāva, ja viņš neprot valsts valodu tādā apmērā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai, taču likums neparedz procedūru, kā to konstatēt.
“Ņemot vērā, ka sabiedrībā ir pieprasījums pēc šīs problēmas atrisināšanas, deputāti no visām Saeimas frakcijām strādājuši pie izvērsta regulējuma gadījumos, kad ir šaubas par kāda deputāta latviešu valodas prasmi,” paskaidroja Čepāne.
Darba grupā strādāja Čepāne, Gundars Daudze (Zaļo un zemnieku savienība), Dzintars Rasnačs (Nacionālā apvienība), Edgars Zalāns (“Par labu Latviju”) un Sergejs Dolgopolovs (SC), kā arī Saeimas Juridiskā biroja speciālisti.
Kravcova partijas biedrs Dolgopolovs uzsvēra, ka jaunā kārtība var attiekties tikai uz jaunievēlētu Saeimu un nebūtu piemērojama Kravcovam.
“Te ir jāvadās pēc skaidrā saprāta, nevis likuma grozījumi jātaisa vienai personai. Kravcovs, kura dēļ šī jezga ir sākusies, kandidējot vēlēšanās, atzīmējis, ka pārzina valodu sarunvalodas līmenī. Nevienu likuma pantu viņš nav pārkāpis,” klāstīja Dolgopolovs.
Pēc viņa stāstītā, Saeimas Kārtības rullī iecerēts iekļaut normu, ka deputāts nevar atteikties no valodas prasmes pārbaudes. Kad tā notikusi, valodas pārbaudītāji noteiktu laiku valodas apguvei – piecu vai sešu mēnešu garumā. Deputātam iecerēts dot tiesības arī pārsūdzēt lēmumu par valsts valodas prasmes novērtējumu.
