“Eiropas Savienības valstīs un Eiropas Ekonomikas zonā esam 800 EURES konsultantu — ja atbildi uz kādu jautājumu nezināšu, pajautāšu kolēģiem citās valstīs,” iedrošinot darba meklētājus uzdot jautājumus, saka Zemgales reģiona konsultants Artūrs Bāliņš. Aizkrauklē viņš tikās ar bezdarbniekiem un citiem interesentiem.
Skaties mājaslapās!
Lai iegūtu vajadzīgo informāciju, Artūrs Bāliņš aicina ieskatīties dažādās mājaslapās, pirmām kārtām www.nva.gov.lv/eures un www.eures. europa.eu, tajās var uzzināt par darba vietu vakancēm dažādās valstīs.
Ārvalstu darba devēji sadarbībā arī NVA rīko tikšanās ar potenciālajiem sezonas darbu strādniekiem, piemēram, 16. aprīlī darba devēji no Zviedrijas un Dānijas plāno būt Jelgavā, tomēr Aizkraukles puses bezdarbniekiem ērtāk ir doties uz Rīgu, NVA filiāle ir Jēzusbaznīcas ielā 11, netālu no Rīgas Centrāltirgus. Aizkraukles bezdarbnieki ierosināja tikšanos ar ārvalstu darba devējiem noorganizēt arī Aizkrauklē, jo viņiem nav naudas transporta izdevumiem.
Videouzruna minūtes garumā
Ar darba devējiem var sazināties arī pa e — pastu un internetā ievietot savu videouzrunu darba devējam minūtes garumā, piemēram, angliski vai vāciski, lai nevajadzētu tērēt naudu telefonsarunām un darba devējam rastos priekšstats par pretendentu. Ja cilvēks valodu brīvi nepārvalda, tekstu var sagatavot, iemācīties un norunāt, lai darba devējs vismaz novērtē potenciālā darbinieka centību. Darba devēji parasti vēlas, lai kandidāti zina valodu, tomēr sezonas darbos var pieņemt cilvēkus arī ar minimālām valodas zināšanām.
Svarīgi ir pareizi uzrakstīt savu CV jeb dzīves gājumu, sīkāk par dokumentu noformēšanu var lasīt www.europass.lv. Ja darba devējs CV ir akceptējis un uzaicinājis strādāt, ir jānoslēdz līgums — ikviens var palūgt tā paraugu atsūtīt pa e — pastu. “Man ir juridiskā izglītība, un es varu šajos jautājumos palīdzēt,” saka Artūrs Bāliņš. “Latvijā darba devējus kontrolē Valsts darba inspekcija, un arī citās valstīs ir līdzīgas inspekcijas. Informāciju var atrast mājaslapā www.vdi.gov.lv, tur ir arī citas noderīgas saites. Dažkārt darba devējs ir negodīgs un vēlas piespiest noslēgt nevis darba līgumu, bet uzņēmuma līgumu.”
Cik kas
maksā
Svarīgi vienoties, no kura datuma varēs sākt darbu. Tāpat jāuzzina, cik maksās mājokļa īre, un internetā jānoskaidro, vai tā ir adekvāta cena — varbūt pārāk augsta?
Noteikti jāiegūst Eiropas veselības apdrošināšanas karte, kuru Latvijā izsniedz Veselības norēķinu centrā, tā ir bez maksas un derīga trīs gadus.
Karti var pieprasīt internetā vai ierodoties personīgi, informācija ir mājaslapā www.vnc.gov.lv. Ja ir tāda karte, neatliekamā medicīniskā palīdzība ārzemēs ir bez maksas — Eiropas valstis par to ir vienojušās. Ja kartes nav, jāmaksā pašam. Karti izsniedz arī bērniem, tā noder tūristiem un studentiem, taču nenodrošina transportēšanu uz mājām, piemēram, traumas vai nāves gadījumā, tādēļ transportēšanas risku var apdrošināt kādā apdrošināšanas kompānijā tepat Latvijā.
E 301 sertifikāts
Ja bezdarbniekam ir zināms, uz kuru valsti viņš dosies, no VSAA jāsaņem E 301 sertifikāts, kas apliecina Latvijā veiktās sociālās iemaksas, tas vajadzīgs sociālo pabalstu saņemšanai. Ja darba pieredzes nav, tādu sertifikātu nevajag. Informāciju par to var gūt mājaslapā www.vsaa.gov.lv.
Bezdarbnieks sezonas darbos ārvalstīs var strādāt divus mēnešus, saglabājot bezdarbnieka statusu — šajā laikā pabalstu viņam nemaksās, bet pēc atgriešanās Latvijā atkal turpinās maksāt. Par to gan laikus ir jāpaziņo Nodarbinātības valsts aģentūrai.
Ja nav nekādas darba pieredzes, jaunieši no 18 līdz 30 gadu vecumam var strādāt brīvprātīgi, iegūstot darba prasmes un iemācoties valodu. Informācija ir mājaslapā www.jaunatne.gov.lv un www.brivpratigais.lv.
Vai tirgus arī
nepilsoņiem?
Kādu Aizkraukles bezdarbnieci ieinteresējis Vācijas darba tirgus, bet vai tas no maija būs atvērts arī nepilsoņiem? Artūrs Bāliņš atbild, ka regula par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Eiropas Ekonomiskajā zonā neparedz nepilsoņu kustību, tomēr dažreiz sezonas darbos ārvalstu darba devēji pieņem arī nepilsoņus — tas atkarīgs no darba devēja, tā ir viņa atbildība. Darba devējam vispirms ir jāapmierina pilsoņu vēlme strādāt un tikai pēc tam darbā var pieņemt arī nepilsoņus.
“Vācija pievilcīga šķiet daudziem, tomēr jāņem vērā, ka vācieši ir savas valodas patrioti un tādēļ šī valoda ir jāprot,” saka Artūrs Bāliņš.
Dažām profesijām, piemēram, apsardzes darbiniekiem, ir vajadzīga Iekšlietu ministrijas izziņa. Noderīga informācija ir www.ic.iem.gov.lv.
Interesenti aicināti ieskatīties arī mājaslapā www.likumi.lv, lai uzzinātu par darba tiesībām un starptautiskajiem līgumiem.
