Īslandē sestdien notiek referendums par likumu, kas paredz kompensēt Lielbritānijai un Nīderlandei interneta bankas “Icesave” bankrota nodarītos zaudējumus.
Pēdējās sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka likuma pretiniekiem ir neliels pārsvars pār likuma atbalstītājiem.
Īslandes prezidents Olafurs Grimsons 20.februārī atteicās parakstīt šo likumu. Saskaņā ar Īslandes konstitūciju ja prezidents atsakās apstiprināt parlamenta pieņemtu likumu, par to tiek rīkots referendums.
Īslandes parlaments likumu pieņēma 16.februārī.
Likuma pamatā ir jauna Īslandes vienošanās ar Lielbritāniju un Nīderlandi, kas tika panākta decembrī. Tā paredz, ka Īslande pilnībā atmaksās 3,9 miljardus eiro (2,7 miljardus latu), ko Lielbritānija un Nīderlande ir iztērējusi, samaksājot kompensācijas apmēram 340 tūkstošiem savu pilsoņu, kas cietuši finansiālus zaudējumus 2008.gada oktobrī notikušā “Icesave” bankrota dēļ.
Īslandes prezidents Olafurs Grimsons 2010.gada sākumā atteicās parakstīt iepriekšējo likumu par “Icesave” radīto zaudējumu kompensēšanu, kuru 2009.gada decembrī pieņēma parlaments. Pēc prezidenta atteikšanās to parakstīt likums tika nodots referendumam, kurā 2010.gada martā 93,2 procenti vēlētāju to noraidīja.
Jaunā vienošanās tiek uzskatīta par daudz izdevīgāku Īslandei nekā iepriekšējā.
Jaunā vienošanās paredz, ka Īslande varēs atmaksāt minētās kompensācijas no 2016. līdz 2046.gadam. 1,3 miljardiem eiro, ko tā atmaksās Nīderlandei, tiks piemērota procentlikme 3,0% apmērā, bet 2,6 miljardiem eiro, ko Īslande atmaksās Lielbritānijai, tiks piemērota procentlikme 3,3% apmērā.
Referendumā noraidītā iepriekšējā vienošanās paredzēja šīs summas atmaksāšanu no 2016. līdz 2024.gadam ar procentlikmi 5,5% apmērā.
Grimsons atzina, ka jaunā vienošanās atšķiras no iepriekšējās. Tomēr viņš uzstāja, ka “ir svarīgi, lai valsts [iedzīvotāji] atkal teiktu savu vārdu” referendumā, jo gandrīz puse parlamenta deputātu atbalstīja opozīcijas priekšlikumus rīkot šo referendumu.
Īslande cer segt lielu daļu atmaksājamās summas ar “Icesave” bankrotējušās mātes kompānijas “Landsbanki” aktīviem.
Īslandes bankas “Landsbanki” interneta banka “Icesave” Lielbritānijā darbojās kopš 2006.gada oktobra, bet Nīderlandē – kopš 2008.gada maija, piedāvājot augstākas noguldījumu procentu likmes nekā vietējās bankas. Finanšu krīzes ietekmē strauji pasliktinoties Īslandes ekonomikai, “Landsbanki” 2008.gada oktobrī vairs nespēja turpināt darbību patstāvīgi, un to pārņēma valsts.
“Icesave” noguldīto naudu zaudēja simtiem tūkstoši bankas klientu, tostarp daudzi Lielbritānijas un Nīderlandes iedzīvotāji, tādēļ šo valstu valdības bija spiestas izmaksāt viņiem kompensācijas.
Īslandes ekonomiku 2008.gada rudenī piemeklēja sabrukums, jo šīs valsts komercbankas bija ieguldījušas milzu līdzekļus riskantos vērtspapīros, kas pēkšņi kļuva bezvērtīgi. Valsts pārņēma trīs lielākās bankas un devalvēja nacionālo valūtu, strauji pieauga bezdarbs.
