Mazzalves pagasta “Rimšānos” īssavienojuma dēļ aizdegās klēts 160 kvadrātmetru platībā. Par to “Staburags” jau rakstīja. Ugunsgrēkā sadega darbarīki un, galvenais, pavasara sējai domātā sēkla. “Rimšānu” saimnieki dara visu iespējamo, lai graudaugu audzēšanu varētu turpināt, taču bez citu palīdzības tas būs grūti.
“Rimšānu” saimniekus Ausmu un Jāni Baltačus un pārējos ģimenes locekļus “Staburags” sastapa pagalmā, sakopjot ugunsgrēka radīto postažu un piekabē kraujot metāllūžņus. Lai arī lūžņu cena ir neliela, tā ir vismaz kāda iespēja steidzami iegūt līdzekļus, lai spētu no jauna sagatavoties pavasara sējai.
Ausmas kundze, kuras seju nelaimes brīdī skārušas liesmas, stāsta, ka klēts uzliesmojusi ļoti strauji. Kamēr atbraukuši ugunsdzēsēji, ar iekrāvēja kausu liesmām bēruši virsū sniegu, lējuši ūdeni, taču tas nav līdzējis. Pie klēts bijuši novietoti arī konteineri ar sējai domāto dīzeļdegvielu. Iepriekš tie glabāti tālāk, taču nācies pārvietot pie pašām mājām, jo apkaimē sākuši rosīties degvielas zagļi.
— Kad pamanīju, ka sāk degt degviela, centos liesmas noslāpēt ar lielu slapju segu, taču tas nelīdzēja, — saka Ausmas kundze. — To, ka liesmas apsvilināja seju, sapratu tikai vēlāk. Tikai dažu metru attālumā bija pagrabs. Kaut kas taču bija jādara! Vējš liesmas pūta virsū citām ēkām. No kūts izdzinām govis. Vēlāk viņas bija grūti ievest atpakaļ, jo visas auklas taču arī bija klētī… Sadega arī dēla iekārtotā galdniecības darbnīca. Daļu pavasarim domātās sēklas izgrābām no krāsmatām, taču, vai tā dīgs, pārliecības nav. Turklāt mums ir bioloģiskās saimniecības statuss, tāpēc sagādāt sēklu būs vēl sarežģītāk, bet kūtī ir 70 liellopu…
Arī ugunsdzēsējiem neklājās viegli. Pēc ūdens viņi brauca uz netālo Mēmeles upi. Taču krasts piemircis, un auto iegrima. Ar traktoru bija jādodas palīgā. Tomēr viņiem izdevās nosargāt kūti, pagrabu, māju un citas saimniecības ēkas. Nezinām, vai savlaik no laukakmeņiem un kaļķu javas mūrētās klēts sienas pēc lielā karstuma ir pietiekami drošas, lai ēku atjaunotu.
Uzņēmuma “Skrīveru celtnieks” valdes priekšsēdētājs Juris Behmanis, komentējot šādu ēku sienu turpmāko izmantošanu, minēja, ka, ņemot vērā sienu biezumu, iespējams, cietusi tikai daļa no kaļķu javas. Drupenās šuves būtu jāiztīra un jāaizstāj ar jaunu cementa maisījumu. Savukārt virs sienām vēlams uzbetonēt stiegrota betona jostu, kas saturēs sienas un ļaus ierīkot drošu jumta konstrukciju.
Palīdzēt ugunsgrēkā cietušajai saimniecībai nolēmusi gan Mazzalves pagasta pārvalde, gan Neretas novada dome. “Rimšānu” saimnieki būs pateicīgi par jebkuru palīdzību, lai sagatavotos pavasara sējai.
