Pirms dažiem gadiem Aizkraukle ieguva Latvijas sakoptākās pilsētas goda nosaukumu, un arī pagājušajā vasarā pilsētā daudz strādāja gan tās sakopšanā, gan ielu seguma un kanalizācijas atjaunošanā. Bet pilsētā ir teritorija pie neuzceltās (un arī nenojauktās) vidusskolas — starp “Purvciemu” un pilsētas centru, kas ir nesakopta un pilsētai godu nedara.
Katru pavasari tur “simtlatnieki” no jauna cērt krūmus, kas līdz rudenim ir izauguši vēl kuplāki, tur tiek izbērta zeme un drazas, kas atvestas no būvobjektiem, un tā tas turpinās gadu no gada. Šajā ziemā laikam jau tāpēc, ka “simtlatniekiem” nebija cita darba, tur krūmus cirta februārī, kad bija 70 cm dziļš sniegs. To, kāds ir šī darba rezultāts, redzam fotogrāfijā.
Tikko laikrakstā “Staburags” lasīju, ka jūnijā Aizkrauklē dejos 4000 dejotāju un vēl vairāk būs skatītāju. Tāpēc man ir kāds ierosinājums, kaut arī no pieredzes zinu, ka dažiem Aizkraukles novada domes darbiniekiem, tāpat kā Latvijas parlamenta “gudrajām galvām”, ne visai patīk iedzīvotāju ierosinājumi.
Pavasarī, kad nokusīs sniegs, krūmu paliekas un arī palikušos krūmus vajadzētu ļoti rūpīgi nocirst līdz zemei. Pēc tam tos zemes kalnus, kas redzami pievienotajā fotogrāfijā, vajadzētu izlīdzināt virs nocirstajiem celmiņiem, lai lauks būtu gluds un līdzens, bet pēc tam iesēt zālīti. Tad atliktu vasarā tikai regulāri katru mēnesi zālīti nopļaut reizē ar dīgstošajām krūmu atvasītēm, un tur izveidotos gluda, skaista pļava, kurā ziedētu puķītes, bet, galvenais, ziemā tur krūmi vairs nebūtu jācērt.
Būtu arī jauki, ja blakusesošajā bērzu birzītē kādreiz vētras izgāzto koku celmus, kas pēc koku nozāģēšanas un aizvākšanas nu jau ir sapuvuši, aizvāktu un bedres nolīdzinātu, lai bērzu birzīte izskatītos pēc gluži jauka pilsētas parka. Pēc maniem aprēķiniem, šo darbu veikšana, izmantojot bezdarbniekus un tehniku, nemaz neprasīs astronomiski lielas naudassummas.
