Pagājušajā mācību gadā 22,8% pirmās klases skolēnu bija liekais svars, bet nepietiekama ķermeņa masa konstatēta 10,7% pirmās klases skolēnu, liecina skolās veiktā pētījuma rezultāti.
Kā stāstīja Veselības ekonomikas centra (VEC) Datu analīzes nodaļas vecākā sabiedrības veselības analītiķe Iveta Pudule, pērn aptaukošanās konstatēta 10,6% pirmklasnieku, savukārt 2008.gadā – 8,2% septiņgadīgo skolēnu. Vislielākais bērnu īpatsvars ar lieku ķermeņa masu bija Rīgā un lielajās pilsētās.
Pētījumā secināts, ka 47% skolu bija kafejnīcas un veikali, savukārt 12,4% skolu bija pārtikas produktu un dzērienu automāti. Būtiski bija pieaudzis pārtikas preču un dzērienu automātu īpatsvars skolās, kuras atrodas valsts nozīmes pilsētās, proti, ja 2008.gadā tikai 7% skolu bija pieejami šādi automāti, tad pērn jau 32% skolu bija pārtikas automāti. Tajā pat laikā Rīgā to skolu īpatsvars, kurās bija uzstādīti pārtikas preču un dzērienu automāti, bija samazinājies no 35% 2008.gadā līdz 25% 2010.gadā.
Pētījumā konstatēts, ka skolu kafejnīcās un veikalos skolēni varēja iegādāties galvenokārt saldumus un cukuru saturošus dzērienus. Tikai 46% skolu skolēni varēja iegādāties svaigus augļus un 35% – dārzeņus. Bezmaksas augļi vai dārzeņi visiem skolēniem bija pieejami tikai 10% skolu. Pērn bezmaksas pienu saņēma vien 5,4% skolēnu, 2008.gadā – 19% skolēnu.
Produktu piedāvājuma ziņā skolas atšķīrās pēc apdzīvotās vietas un arī pēc mācību valodas. Rīgas un lielo pilsētu skolās, kā arī skolās ar krievu mācību valodu skolēniem bija lielākas iespējas iegādāties kalorijām bagātus produktus skolu kafejnīcās un veikalos.
Pētījumā tika apkopoti arī dati par skolu vides atbilstību veselīgu paradumu veicināšanai. Ārpus mācību stundām ar fiziskām aktivitātēm skolas sporta zālē skolēni varēja nodarboties 94% skolu, vēl 86% skolu sporta zālē varēja trenēties sporta pulciņos vai sekcijās iesaistītie skolēni. Pētījuma dati parāda, ka sporta un spēļu laukumu nepieejamība ir raksturīga Rīgai un lielajām Latvijas pilsētām. Iespēju visiem skolēniem pa drošu ceļu uz skolu iet vai braukt ar velosipēdu bija atzīmējuši 35% skolu, kamēr 2008.gadā – tikai 17% skolu.
Salīdzinot 2008.gadā un 2010.gadā veikto aptauju rezultātus, speciālisti secinājuši, ka liekās ķermeņa masas un aptaukošanās īpatsvars Latvijas 1.klases skolēniem turpina pieaugt, īpaši meitenēm. Skolu kafejnīcu un veikalu piedāvātais pārtikas produktu sortiments skolēniem nav uzlabojies, taču palielinājies to skolu īpatsvars, kurās skolēniem ir iespēja ārpus mācību stundām nodarboties ar fiziskām aktivitātēm skolas sporta zālē.
Bērnu aptaukošanās ir nozīmīga un strauji pieaugoša veselības problēma visā pasaulē, it īpaši satraucošas tendences novērojamas Eiropā. Veselības problēmas, kas saistītas ar lieko ķermeņa svaru, bērnībā ir mazāk skaidras, tomēr, sistemātiski pētot bērnu aptaukošanos, tiek novērota cieša saistība ar sirds un asinsvadu, diabēta, ortopēdisku un garīgu veselības problēmu riska faktoriem. Aptaukošanās bērnībā tiek saistīta ar zemām sekmēm skolā un zemāku pašvērtējumu.
Pētījumā izmantota Pasaules Veselības organizācijas (PVO) izstrādāta kopīga metodika visām dalībvalstīm. Pērn pētījumu veica 169 Latvijas skolās, apsekojot 4285 skolēnus.
Latvijā līdz šim Eiropas bērnu aptaukošanās pārraudzības iniciatīvas ietvaros ir veikti divi pētījumi – 2007/2008.mācību gadā un 2009./2010.mācību gadā. Latvijā šo pētījumu ar PVO finansiālu atbalstu organizē un īsteno VEC.
Kā ziņots, veselības ministrs Juris Bārzdiņš (ZZS/Liepājas partija) uzskata, ka bērnu paradumi, izvēles un rīcība veidojas tiešā pieaugušo sabiedrības ietekmē, līdz ar to aptaukošanās tendences, kas ir vērojamas jau bērnībā, ir trauksmes signāls ne tikai bērnu vecākiem, bet arī sabiedrībai kopumā.
Veselības ministrija (VM) izstrādā plānošanas dokumentu “Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2011.-2017.gadam”, kas nosaka valsts prioritātes un atbilstošu rīcību tās iedzīvotāju ilga un kvalitatīva mūža nodrošināšanai. VM uzskata, ka sabiedrības veselību nosaka ne tikai veselības aprūpe un tās sniegtās ārstniecības iespējas, bet gan visas sabiedrības – valsts un arī katra iedzīvotāja – rūpes par to, lai slimības pēc iespējas attālinātu. Veselīga un droša dzīves vide, uzturs, fiziskā aktivitāte, smēķēšanas, alkoholisma un narkomānijas ierobežošana, slimību profilakse – tie ir galvenie sabiedrības veselību veidojošie elementi.
Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2011.-2017.gadam projekta apspriešanas laikā tiek diskutēts arī par neveselīgu pārtikas produktu reklāmas ierobežošanu attiecībā uz bērniem.
