Ja Latvijā nebūs sabalansēta budžeta un veiksmīgi pārfinansēta starptautiskā aizdevuma, tad lata devalvācija kā bieds turpinās karāties virs galvām, piektdien publicētā intervijā laikrakstam “Neatkarīgā” atzinis deputāts Andris Šķēle (“Par labu Latviju”).
Pēc viņa teiktā, lata devalvāciju nevar izslēgt.
Viņaprāt, valdības realizētā iekšējā devalvācijas politika ir izgāzusies. “Es domāju, ka tā ir izgāzusies. To slavē tikai tie, kas Latvijai šo glābšanas programmu ir nodiktējuši. Salīdzināsim tā dēvētās glābšanas programmas Latvijai un Islandei. Islande savulaik bija pirmajā vietā pasaulē pēc iedzīvotāju labklājības līmeņa. Iestājoties krīzei, tā veica devalvāciju un pazaudēja par pusi mazāk iekšzemes kopprodukta pie brīva valūtas kritiena. Bet Islandi no Latvijas atšķir tas, ka islandieši neuzņēmās glābt angļu noguldījumus savās bankās, – atšķirībā no Latvijas, kas ar lata valūtas kursa turēšanu izvēlējās glābt ārzemju banku neveiksmīgos kredītus, nevis pašu cilvēkus,” teica Šķēle.
Šķēle uzsvēra, ka valdībai ir jāmaina lēmumu pieņemšanas kārtība un jāpārliek nodokļu akcenti. “Šobrīd, iespējams, ir jāatsakās no ārzemju ekspertu ieteikuma, ka mums nedrīkst būt iezīmēti nodokļi. Jāatgriežas pie iezīmētu nodokļu sistēmas par labu demogrāfiskās situācijas uzlabošanai. Piemēram, pievienotās vērtības nodoklis. Tajā varētu uz laiku, piemēram, 20 gadiem, noteikt, ka zināma procentu daļa tiek novirzīta īpašā budžetā demogrāfijas veicināšanai. Vēl – piemēram, uzņēmuma ienākumu nodoklis būtu nododams pašvaldību rīcībā. Tas sekmēs pašvaldību ieinteresētību veicināt uzņēmējdarbību savā teritorijā,” klāstīja Šķēle.
