Kūdras kaisīšana uz upēm, lai straujāk nokustu ledus un neveidotos sastrēgumi, ir atbalstāma, aģentūrai BNS atzina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM).
Taču efektu tas dos tikai tādā gadījumā, ja būs veikti konkrēti aprēķini, cik biezā slānī kūdru uz ledus izkaisīt, uzsvēra eksperti.
“Kūdra zināmā piemaisījumā var dot nelielu pozitīvu efektu. Tomēr, ja to uzber par daudz, tā ledu izolē no saules un konservē. Tāpēc jāveic precīzi aprēķini, kā uzbērt pietiekami daudz kūdras vajadzīgajā vietā, lai gūtu kaut nelielu pozitīvu efektu,” paskaidroja VARAM.
Savukārt vējainā laikā vispirms efekts izpaudīsies uz tuvo māju logiem un garāmbraucošo automašīnu gaisa filtriem, mitrākā laikā ietekme uz ledus kušanu būs lielāka. Kūdras kaisīšana var notikt tikai gadījumā, ja tam būs atbilstoši laika apstākļi – spīdēs saule.
VARAM pārstāve Kristīne Barševska aģentūrai BNS, atsaucoties uz ministrijas vides ekspertiem, sacīja, ka kūdra ne ar ko neatšķiras no visādiem augsnes noskalojumiem un citiem blakus produktiem, kas katru gadu pavasara palos nonāk ūdenī.
Jau ziņots, ka tradicionālajās ledus sastrēguma vietās uz upēm šajā pavasarī iecerēts kaisīt kūdru, lai panāktu straujāku sniega un ledus izkušanu, iepriekš aģentūrai BNS pastāstīja pašreizējais Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieks Ainars Pencis.
Kūdras kaisīšanai ir sagatavota lidmašīna “AN-2”, kas to būtu gatava sākt darīt pēc 15.marta. Eksperts norādīja, ka kūdra nelielā slānī būtu jāizkaisa Pļaviņās, Jēkabpilī un Carnikavā, kur iedzīvotājus tradicionāli apdraud plūdi, upēs veidojoties ledus sastrēgumiem.
Jēkabpils mērs Leonīds Salcevičs otrdien aģentūrai BNS teica, ka pašlaik tiek veikti aprēķini, cik šāds pasākums varētu izmaksāt.
