Šveicē svētdien notiek referendums, kura iznākums varētu pielikt punktu līdzšinējai kārtībai, saskaņā ar kuru karavīri, atrodoties rezervē, šaujamieročus glabā savās mājās.
Līdzšinējās kārtības aizstāvji uzskata, ka tā ir stūrakmens valsts drošībai, kamēr tās pretinieki apgalvo, ka tā esot bīstama.
Kopš Otrā pasaules kara Šveices militārā politika paredz, ka karavīri, atgriežoties mājās no aktīvā dienesta, savus ieročus ņem līdzi, tādējādi atturot iespējamos uzbrucējus.
Svētdienas referendums izšķirs, vai šāda prakse, kas ilgi uzskatīta par valsts civilās aizsardzības stūrakmeni, federācijas 26 kantonos tiks saglabāta arī turpmāk.
Tautas iniciatīvu kārtības mainīšanai ierosinājusi kreisi centrisko partiju, nevalstisko organizāciju un katoļu baznīcas koalīcija. Likumprojekts paredz, ka visi armijas izsniegtie ieroči turpmāk tiks uzglabāti bruņoto spēku arsenālos, lai tādējādi novērstu iespējamās briesmas, kuras rada ieroču glabāšana mājās.
Šatela Galada, kura Šveices parlamentā pārstāv sociāldemokrātus (SP) un uzņēmusies kampaņas vadību, no personiskās pieredzes zina, kādas sekas var radīt mājās glabātie šaujamieroči.
“Man bija 11, kad tēvs nošāvās ar armijas ieroci. Tā ir Šveices realitāte, tas notiek bieži, un tāpēc es esmu atklāti runājusi par savu pieredzi,” intervijā vācu raidorganizācijai “Deutsche Welle” sacīja Galada. “Esmu saņēmusi daudz vēstuļu un e-pasta vēstījumu no citiem, kam bijis jāiziet caur to pašu, taču viņi pat to nav atļāvušies runāt, jo tas šeit ir tabu.”
Galadas iniciatīvu atbalsta arī Šveices Mediķu apvienība, kas norāda uz lielo pašnāvību skaitu, izmantojot šaujamieročus. Tas ir augstākais Eiropā.
Apvienības prezidents Žaks de Hallers “Deutsche Welle”” sacīja, ka ieroču glabāšana mājās neesot nekas cits kā “bīstama bezjēdzība”.
“Mums ir statistika, kas liecina, ka jauni vīrieši pēc atgriešanās mājās no militārā dienesta bieži izdara pašnāvības ar šaujamieročiem. Mums, Šveicē, kas ir maza valsts ar tikai septiņiem miljoniem iedzīvotāju, burtiski ir simtiem pašnāvību. Ja mēs Šveicē ik gadu varam novērst 60, 70, iespējams simts nāves gadījumu, tas patiesi ir tā vērts,” uzskata Hallers.
Viņš piebilst, ka līdzšinējā kārtība ir ne tikai bīstama bet arī novecojusi.
“Tam vairs nav nekādas jēgas. Mēs vairs neaizsargāsim Šveici pret Sarkano armiju, [šaujot] no virtuves loga vai pagalma,” norāda Mediķu apvienības vadītājs.
Taču Šveices bruņotie spēki ir nacionālais lepnums, un jebkādi ierosinājumi, kuri kaut vai tikai piemin kādas pārmaiņas, izsauc ļoti pretrunīgu reakciju.
Emocionālajās televīzijas debatēs aizsardzības ministrs Īli Mauers brīdināja, ka ieroču aizvākšana iedragāšot armiju.
“Valsts no manis, tāpat kā no visiem pārējiem vīriešiem, prasa, lai es, ja būs nepieciešams, būtu gatavs atdot savu dzīvību savas valsts brīvības garantēšanai. Kad biju armijā, esmu to apzvērējis, tāpat kā visi citi rekrūši,” uzsvēra ministrs.
“Tagad tā pati valsts saka, ka šiem jaunajiem vīriešiem nedrīkst uzticēt viņu ieročus. Un tā ir problēma – ja valsts sāk neuzticēties saviem pilsoņiem, tad kaut kas ir nogājis galīgi greizi,” piebilda ministrs.
Pēdējās sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka referenduma rezultātus grūti prognozēt. Aptuveni 47% aptaujāto pilsoņu izteikušies, ka atbalsta ieroču glabāšanas aizliegumu, kamēr 45% pret to iebilduši.
Astoņi procenti respondentu joprojām nav izlēmuši, kā balsot. Viņiem pēdējā brīdī nāksies izšķirties starp ilglaicīgās un daudzu lepnumu izraisošās tradīcijas saglabāšanu un armijas reformēšanu, kas, kā apgalvo kampaņas aktīvisti, padarīšot šveiciešu mājas drošākas.
