“Vinjai kku vaidzeeja buut. Luc paskaties,” šādi varētu izskatīties telefona īsziņa, ko viens jaunietis sūtījis otram. Jaunieši interneta ietekmē izveidojuši savu valodu un lieto to arī skolā — apstiprina Grobiņas ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja Kristīne Strīķe.
Vidējās un vecākās paaudzes cilvēki striktāk ievēro robežu starp interneta valodu jeb netiķeti un latviešu literārās valodas lietošanas prasībām. Jaunieši šo robežu nejūt. “Visi valodas stili saplūst. Nav vairs svinīguma, kad tas būtu vajadzīgs. Situāciju valodā var salīdzināt ar ģērbšanās kultūru. Uz teātri cilvēki vairs neiet tik svinīgi ģērbti kā agrāk. Uzvelk džinsus un žaketi. Valodā notiek tas pats. Valodā ieviešas anglicismi, žargons,” pauž K. Strīķe.
Nelieto pieturzīmes un garumzīmes
Sazināšanās internetā tik ļoti ietekmē skolēnu ikdienu, ka viņu izteiksmes veids kļūst tai līdzīgs. “Čatā skolēni vispār nelieto pieturzīmes. Viņi neievēro, ka teikums jāsāk ar lielo sākumburtu. Viņi visu raksta ar mazajiem burtiem. Rakstot diktātu vai domrakstu, katra lielā sākumburta neievērošana ir viena ortogrāfijas kļūda. Viņi nelieto garumzīmes, un arī to es redzu, labojot domrakstus,” biežākās kļūdas uzskaita K. Strīķe. “Jaunieši internetā nelieto sasveicināšanās un atvadīšanās frāzes, bet uzreiz pasaka savu vajadzību. Tāpat ir domrakstos — nav ievada, iztirzājuma. Internetā raksta īsos, aprautos teikumos, šāds runas veids saglabājas arī dzīvē,” novērojusi skolotāja. Internetā bieži emociju izteikšanai tiek lietoti simboli — smaidīga vai bēdīga sejiņa, cilvēciņš, kurš māj ar roku, un daudzi citi simboli. Vēl viena tendence — vārdu saīsināšana. “Piemēram, nenoteikto vietniekvārdu “kaut kas” saīsina “kks”, bet “kaut kur” saīsināšanai lieto burtus “kku”. Pareizrakstību apgūstot, vienmēr uzsver, ka šie vietniekvārdi jāraksta atsevišķi, bet čata ietekmē jaunieši tos raksta kopā,” pieredzē dalās K. Strīķe.
“Čav”, “jav”, “vaig” — arī šo vārdu lietošana kļuvusi par skolēnu ikdienu. “Barbarismi, vienkāršrunas vārdi,” negatīvo interneta ietekmi turpina uzskaitīt skolotāja. “Neprot izteikt savas domas citos vārdos. Lai to izdarītu, jābūt plašam vārdu krājumam.”
Jaunieši grib
uzjautrināties
“Ir, protams, skolēni, kuriem ir bagāta valoda. Ir skolēni, kuriem interesē literatūra, kuri paši raksta dzeju,” norāda K. Strīķe. Šādi skolēni zina interneta valodas un literārās valodas prasības un prot ievērot stilu robežas. Taču ir viens iemesls, kāpēc virtuālā valoda saglabājas visu jauniešu vārdu krājumā. “Lai būtu smieklīgi,” iemeslu nosauc skolotāja. Skolēni apzināti kropļo vārdus, lai varētu uzjautrināties. Lai pateiktu vārdu “stulbs”, jaunieši bieži lieto anglisko vārdu “lol”. “Nu jau saka “loļ” ar mīkstinājuma zīmi, lai būtu smieklīgi,” novērojumos dalās skolotāja. Vēl viena vārdu grupa, ko jaunieši izsmej, ir latviskotie jaunvārdi datora un interneta apzīmēšanai. Trešā grupa — rupjie lamuvārdi, kuri pateikti smieklīgā formā, piemēram, “Ej didīt!”.
Netiķetei ir objektīvi cēloņi
Internetam ir liela ietekme uz jauniešiem, un latviešu valoda no tā kļūst nabadzīgāka un tiek kropļota — atzīst Latviešu valodas aģentūras eksperte lingviste Dite Liepa. Ir objektīvi iemesli, kāpēc tiek veidota netiķete. Ja telefonā vai datora klaviatūrā nav iespējams burtiem uzlikt garumzīmes un mīkstinājuma zīmes, tiek izmantoti citi apzīmējumi — skaidro D. Liepa. Piemēram, “ņ” apzīmē kā “nj”, “ā” raksta kā “aa”, “š” — kā “sh” vai “sch”. Taču jaunieši veido ne tikai objektīvus apzīmējumus, bet arī tādus, kas ir saprotami tikai viņiem. Viņiem patīk izvēlēties pēc iespējas īsākas izteiksmes formas, piemēram, izskaņas “iks” vietā lietot “x”. Diemžēl netiķete ieviešas arī skolēnu patstāvīgajos darbos. Bērns saņem sliktu atzīmi, jo skolā nodevis darbu, kurā lietojis interneta valodu. “Viņš nesaprot, kāpēc, jo
ikdienā lieto šādu valodu,” norāda D. Liepa. “Nav jau internets tikai slikts. Bērni no mazotnes apgūst angļu valodu, un tas ir labi, taču latviešu valodu internets kropļo, un plašā piekļuve šo procesu padziļina,” pauž eksperte.
Iemesli ir
citi
“Tas nav tikai internets, kas negatīvi ietekmē jauniešu latviešu valodas prasmes, saknes ir dziļākas. Diemžēl jaunieši no interneta paņem to sliktāko,” pauž Ventspils Augstskolas profesors Juris Baldunčiks. Viņš valodas attīstību salīdzina ar procesiem valsts attīstībā. Sociālisma “rožaino” skatu uz dzīvi nomainījis mežonīgais kapitālims. “Lielākā vaina ir pārprasta kritiskās domāšanas nonivilēšana līdz primitīvismam. Tas ir pseidodemokrātisms, necieņa pret visu. Tāda ir pasaules tendence — viss tiek nonivelēts. Skolēniem nav izpratnes par to, kā latviešu valoda no bauru valodas kļuva par civilizētu valodu. Viņi nievājoši uztver Endzelīnu un citus valodniekus. Skolēniem ir jāiemāca, ka, saņemot goda rakstu pie prezidenta, nevar runāt tāpat kā pludmalē. Skolēniem ir jāzina arī smalkā valoda,” atzīst profesors.
Latviešu valoda allaž bijusi citas valodas ietekmē — vācu, tad krievu un tagad angļu — atgādina J. Baldunčiks. Latvieši ļoti ātri valodā “uzsūc” jauno un pielāgojas. Kā piemēru profesors nosauc sadzīvisku situāciju. “90. gadu sākumā divas iedzērušu jauniešu kompānijas sakaujas un sāk lamāties. Vieni lamājas krievu vārdiem, otri — angliski. Bet visi latvieši.” Viņaprāt, situācija raksturo, cik ātri latvieši pakļaujas ārējiem iespaidiem.
