Latvijas energokompānija “Latvenergo” uz enerģētikas krīzi varēja reaģēt operatīvāk, taču vainot vienīgi uzņēmumu nav pareizi, pirmdien publicētā intervijā laikrakstam “Dienas Bizness” (DB) atzinis bijušais “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons.
“Tas, ka dažādu dabas stihiju rezultātā klienti tiek atslēgti no elektrības, tā ir bijis un būs, kamēr vien pastāvēs elektriskie tīkli. Jautājums vairāk ir par to, cik uzņēmums bija gatavs, lai reaģētu uz šādiem specifiskiem apstākļiem. Viennozīmīgi varu pateikt, ka secinājumi, kas tika izdarīti pēc 2005.gada vētras, daļēji tika ņemti vērā likumdošanā. Progress ir redzams. Ja mēs skatāmies uz šīs ziemas postījumiem, tad šoreiz cieta galvenokārt vidējā un zemsprieguma līnijas, jo pēc 2005. gada tika pieņemti attiecīgi lēmumi par aizsargjoslu paplašināšanu augstsprieguma līnijām. Toreiz arī bija diskusijas par aizsargjoslu paplašināšanu sadales tīkliem, taču toreiz ekonomikas ministra Krišjāņa Kariņa vadībā, iesaistoties arī ministram Raimondam Vējonim, pietiekoši skaļi pret to tika protestēts. Viņiem bija savi argumenti, kāpēc to nevajag darīt. Tā tas viss toreiz arī palika, noklusa un ātri aizmirsās. Turklāt ne tikai starp politiķiem, bet arī sabiedrībā valdīja viedoklis, ka ziemas kā tādas jau vairāk nebūs – ir globālā sasilšana un par sniegu ziemā aizmirstam. Tomēr dabas stihijas notiek,” klāstīja Miķelsons.
Viņaprāt, “Latvenergo” reaģēšanas ātrums uz krīzi varēja būt labāks. “Attiecībā par “Latvenergo” koncerna speciālistu reaģēšanas ātrumu un šīs problēmas risinājumu, vismaz, cik man ir informācija, tas varēja būt labāks. Tomēr ir jāņem vērā daudzi un dažādi faktori, un es nekādā veidā negribu vainot tos cilvēkus, kas strādāja notikumu vietā – viņu bija tik, cik bija un viņi darīja to, ko varēja. Šajā sakarībā es no sirds gribu izteikt līdzjūtību bojā gājušā “Augstsprieguma” tīklu darbinieka ģimenei. Taču attiecībā uz pašas problēmas novēršanu, jautājums primāri ir par to, cik ātri bija iespējams piesaistīt papildu cilvēku resursus, cik ātri vispār problēmas apmēru novērtēt un vai to veica pietiekami atri,” teica bijušais uzņēmuma vadītājs.
Miķelsons uzsvēra, ka vainot tikai un vienīgi “Latvenergo” šajā situācijā nav pamatoti. “Ja mēs visa notikušā sakarā nonāktu līdz ciniskām civiltiesiskām attiecībām, “Latvenergo” varētu vērsties tiesā pret mežu īpašniekiem par to, ka viņi savu mežu nevar savākt tā, lai koki negāztos uz uzņēmuma elektrolīnijām. Tā, iespējams, ir tāda amerikāniska pieeja, taču būtībā iespējama, jo meža īpašnieka krītošie koki traucē “Latvenergo” sniegt savus pakalpojumus. Labi, ka mēs neesam nonākuši līdz šādai situācijai. Patiesībā ārkārtas situācijā nevar skatīties viens uz otru, tad ir jārīkojas kopīgiem spēkiem un ātri,” teica Miķelsons.
Viņaprāt, arī “Sadales tīkli” varēja būt gatavāki bojājumu novēršanai. “Vienmēr var būt gatavāks. Taču vai jūs varat iedomāties situāciju, ka, piemēram, 2008.gadā “Latvenergo” būtu izsludinājis iepirkumu par 60 vai vairāk sniega motocikliem? Sabiedrības reakcija viennozīmīgi būtu bijusi negatīva, ko pilnā apmērā būtu atbalstījuši arī politiķi. Mazāk sniega motociklus pirkt nav jēgas, jo nevar paredzēt, kurā vietā avārija notiks, un ar vienu sniega motociklu šādā gadījumā, visticamāk, arī situācija nebūtu risināma. Tieši tas pats attiecas arī uz citu speciālo tehniku,” teica Miķelsons.
Viņaprāt, “Sadales tīklu” tarifu, ko pirms pāris dioenām apstiprināja regulators, palielināt vajadzēja jau daudz ātrāk. “Tas, kāpēc tas netika izdarīts, ir jāprasa regulatoram. Cīņa starp regulatoru un “Latvenergo” koncernu ir pietiekami ilga, ir arī tiesvedības. Būtībā konflikts bija jau pašā saknē ieprogrammēts, jo “Sadales tīkli” normāli attīstīties pie līdzšinējā tarifa nevarēja. Tad ir jāsaprot, vai tas ir pareizi – novilkt līdz pēdējam un tad rīkoties «pa skarbo», vai tomēr ik pa brīdim iet uz to. Neapšaubāmi šo tarifu paaugstinājuma dēļ elektrības tēriņi jūtami sadārdzināsies, taču mēs kaut kā nereaģējām vispār uz to, ka no 1.janvāra degvielas cena pēkšņi pieauga par pieciem santīmiem. Tas ir ekstrēmi un arī tās ir ražošanas izmaksas tieši tāpat kā elektrība. Par degvielas cenu visi, šķiet, to pieņēma kā faktu – «nu jā, būs dārgāk, nu neko darīt»,” klāstīja Miķelsons.
Jau vēstīts, ka valdība 6.janvārī saistībā ar kritisko situāciju energoapgādē izsludināja ārkārtas situāciju 40 Latvijas novados.
