Lai cīnītos pret korupciju, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) iesaka ceļu policistu rotāciju no Satiksmes uzraudzības biroja uz citām Valsts policijas struktūrvienībām.
Tas izriet no nesen Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izstrādātajām rekomendācijām korupcijas risku novēršanai tiesībsargājošās institūcijās, kuras otrdien tika prezentētas Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Korupcijas novēršanas apakškomisijā.
“Mēs ierosinājām apsvērt rotācijas tajos amatos, kur ir lielākie korupcijas riski. Mēs sapratām, ka, piemēram, ceļu policijā daži policisti strādā 15 līdz 20 gadu, kas no korupcijas risku viedokļa nav adekvāti,” komisijā norādīja KNAB Korupcijas novēršanas nodaļas galvenais speciālists Igors Ivanovs.
Tajā pašā laikā viens no būtiskākajiem apstākļiem, lai samazinātos korupcijas riski, ir atbilstošs atalgojums. Policijas darbinieki pērn intervijās ar KNAB darbiniekiem atzinuši, ka galvenā problēma, kas palielina korupcijas riskus, ir tieši neatbilstošs atalgojums.
Likumsargi KNAB uzsvēruši, ka situācija korupcijas jomā pasliktinājusies tieši pēc atalgojuma samazinājuma, kas negatīvi ietekmējis arī darbinieku motivāciju un vēlēšanos virzīties pa karjeras kāpnēm.
KNAB no spriedumiem krimināllietās secinājis, ka policijā korupcijas riski pārsvarā ir saistīti ar kukuļņemšanu par ieinteresētajām personām labvēlīgu lēmumu pieņemšanu, kā arī ekspertīzes un izmeklēšanas gaitas paātrināšanu vai mantu atdošanu to likumīgajiem īpašniekiem.
Ņemot vērā policistu zemās algas, augstus piemērojamus naudassodus, piemēram, par braukšanu reibumā, sabiedrības toleranci pret korupciju, rotācijas trūkumu, īpaši augsti korupcijas riski ir iespējami satiksmes uzraudzības jomā, kur visbiežāk notiek tieša komunikācija starp policiju un ceļu satiksmes dalībniekiem.
Analizējot korupcijas riskus policijā, muitā un Valsts robežsardzē, KNAB kopumā izstrādājis 24 rekomendācijas korupcijas risku novēršanai.
KNAB secina – lai pretkorupcijas pasākumi būtu efektīvi, ir nepieciešama vadības vēlēšanās atzīt problēmas esamību un aktīva iesaiste korupcijas novēršanā.
Atbilstoša personāla atlase arī dotu ieguldījumu cīņā pret korupciju. Jaunu darbinieku atlases procedūra būtu jāveido pārskatāma, lai nodrošinātu, ka darbam tiesībsargājošajās institūcijās tiek pieņemti labākie kandidāti, kā arī tiktu veicināta godīga konkurence.
Darba intervijas laikā vai pretendenta veselības un psiholoģiskās pārbaudes ietvaros ieteicams izstrādāt metodiku un pārbaudīt personas godprātību, lai ar netiešiem jautājumiem noteiktu personas godīgumu un iespējamo rīcību, ja izteikts koruptīvs piedāvājums.
KNAB arī iesaka vairāk darbiniekus iesaistīt korupcijas novēršanā un tiem plānot atbilstošu karjeru.
Birojs arī min, ka jāievieš atbildībai samērīga jau pieminēto atalgojumu un motivējošu piemaksu sistēma.
Arī videonovērošanas ieviešana struktūrvienību telpās un tehniskā aprīkojuma uzstādīšana sensitīvos amatos strādājošo darbinieku transportlīdzekļiem, dienesta telpās un to apkārtnē piemēram, robežkontroles punktos, veicinātu korupcijas risku samazināšanu.
Pat tāda lieta kā atbilstoši darba vides apstākļi dotu rezultātu, cīnoties pret korupciju. Intervējamie policisti apstiprinājuši, ka darba vide atsevišķās struktūrvienībās ir būtiska problēma, kas neveicina darbinieku efektīvu darbību.
KNAB bez korupcijas risku konstatēšanas izpētījis arī ārvalstu praksi cīņā pret korupciju policijas sistēmā. Piemēram, Kolumbijā un Peru darbā galvenokārt ceļu policijā biežāk tiek pieņemtas sievietes, un rezultāti apliecina, ka saņemto sūdzību skaits par korupcijas gadījumiem ir samazinājies.
