Valdība otrdien skatīs Latvijas pirmo nacionālo ziņojumu par vispārējo cilvēktiesību situāciju, kuru iesniegs Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO).
Ārlietu ministrija ziņojumu ANO plāno iesniegt līdz 1.februārim.
Ziņojumā atzīts, ka Latvija uzskatāma par cilvēktirdzniecības upuru izcelsmes valsti, kas cietuši no seksuālās ekspluatācijas. Tomēr norādīts, ka intensīvs tiesībsargājošo institūciju darbs un efektīvs tiesiskais regulējums ir devis iespēju pēdējo gadu laikā panākt, ka Latvijā būtiski sarukuši cilvēktirdzniecības gadījumi. Pēdējo desmit gadu laikā par personas nosūtīšanu seksuālai izmantošanai ir ierosinātas 185 krimināllietas, bet cilvēku tirdzniecību – 42 krimināllietas un kriminālprocesi.
Vienlaikus uzsvērts, ka pēdējos gados Latvija saskaras ar tādām problēmām kā fiktīvas laulības ārvalstīs, kas atsevišķos gadījumos kļūst par cilvēktirdzniecību vai darbaspēka ekspluatāciju.
Savukārt bērnu tiesību jomā lielākās problēmas sagādā vardarbība ģimenē un skolā, kā arī ārpus tās, pamešana novārtā, nabadzība un invaliditāte. Pēdējos gados novērota tendence mudināt nepilngadīgas vai mazgadīgas personas iesaistīties seksuālās darbībās, izmantojot elektroniskās saziņas līdzekļus, tostarp sociālās saziņas portālus internetā. Vienlaikus ziņojumā uzsvērts, ka tiesību aizsardzības iestāžu aktīva darba dēļ būtiski samazinājies noziedzīgu nodarījumu skaits, kas saistīts ar nepilngadīgo vai mazgadīgo iesaistīšanu prostitūcijā – no 2005. līdz 2007.gadam izskatītas trīs kriminālprocesa lietas, notiesātas piecas personas, bet no 2008.gada līdz 2010.gada 1.septembrim šādu lietu nav bijis.
Ir saglabājies salīdzinoši liels noziedzīgu nodarījumu skaits, kas saistīts ar nepilngadīgā vai mazgadīgā iesaistīšanu vai izmantošanu pornogrāfisku vai erotisku materiālu izgatavošanā vai ražošanā – no 2005. līdz 2010.gada 1.septembrim pavisam izskatītas 23 kriminālprocesa lietas, notiesātas 26 personas.
Ziņojumā noteiktas arī galvenās nacionālās prioritātes un iniciatīvas, lai pārvarētu izaicinājumus.
Bērnu tiesību aizsardzības jomā nacionālā prioritāte ir bērna pilnvērtīga attīstība viņam labvēlīgā vidē – ģimenē. Galvenās iniciatīvas izaicinājumu pārvarēšanai ir saistītas ar dienestu sadarbības uzlabošanu, lai savlaicīgi spētu novērst bērna tiesību pārkāpumus, kā arī ar uzraudzību un metodiskās palīdzības sniegšanu, lai celtu dienestu darba kvalitāti.
Darba tiesību jomā galvenā prioritāte ir Pasākumu plāna nereģistrētās nodarbinātības samazināšanai 2010.-2013.gadam izpilde, kā arī darba tirgus politikas jomā pamazām virzīties no ienākumus nodrošinošiem pasākumiem (piemēram, publiskā darba programma, kas tika ieviesta krīzes situācijā) uz vairāk ilgtermiņā vērstiem konkurētspējas paaugstināšanas un aktivizācijas pasākumiem, gan veicot nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos, gan arī pārstrukturējot darba tirgus politikas pasākumus un to īstenošanas apmērus.
Sociālās drošības jomā galvenā prioritāte ir izveidotās sociālās aizsardzības sistēmas uzturēšana ekonomiskās krīzes apstākļos, ievērojot tās stabilitāti un attīstību ilgtermiņā – sociālās apdrošināšanas pensiju un pabalstu un valsts sociālo pabalstu pieejamības nodrošināšana, pensiju sistēmas uzturēšana. Ir izstrādāta koncepcija par nākotnes izmaiņām sociālās apdrošināšanas sistēmā. Koncepcijas izstrādes gaitā ir novērtēts, ka radikālas reformas Latvijai nav nepieciešamas un tās pamatprincipi nav jāmaina, bet jāveic nopietnas korekcijas gan sistēmas pašreizējās situācijas uzlabošanai, gan finanšu ilgtspējas nodrošināšanai. Viens no visvairāk sabiedrībā apspriestajiem jautājumiem ir pensionēšanās vecuma paaugstināšana. Lai samazinātu gan demogrāfisko, gan sistēmas noslodzi ar pensijas vecuma iedzīvotājiem, koncepcijā plānota pensionēšanās vecuma paaugstināšana pakāpeniski no 2016.gada, ik gadu to paaugstinot par pusgadu un 2021.gadā sasniedzot 65 gadus.
Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnēs 2009.-2015.gadam noteikts samazināt un izlīdzināt tiesu noslodzi. Lai sasniegtu šo mērķi, paredzēta pakāpeniska mediācijas modeļu ieviešana (tīrā mediācija, tiesas atvasinātā mediācija, tiesas mediācija un integrētā mediācija), tādējādi veicinot strīdu atrisināšanu ārpus tiesas. Pirmais solis ir īstenots – veiksmīgi darbojas tīrā mediācija. Nākamais solis, lai nodrošinātu vienotus mediācijas procesa pamatprincipus un pamatnoteikumus, ir Mediācijas likuma, mediatoru sertificēšanas sistēmas izstrāde. Lai efektivizētu tiesvedības procesu, jāpilnveido tiesiskais regulējums administratīvajās lietās, administratīvo pārkāpumu lietās, civillietās un krimināllietās. Notiek darbs pie projekta “Tiesu modernizācija Latvijā” īstenošanas, kura ietvaros plānots sākt audioierakstu un videokonferenču ieviešanu un izmantošanu tiesvedības procesos, uzlabot tiesu izmaksu pārvaldību, tiesvedības procedūru efektivitāti, tiesu informācijas un pakalpojumu pieejamību.
Ziņojumā arī uzsvērts, ka ir sākts darbs pie notiesāto resocializācijas sistēmas izveides gan ieslodzījuma vietās esošajām personām, gan Valsts probācijas dienesta klientiem. Sistēmas attīstība paredz gan jauna notiesāto resocializācijas, nodarbinātības modeļa ieviešanu, gan probācijas programmu attīstību, gan uz atsevišķām notiesāto grupām (piemēram, dzimumnoziedznieki) vērstu specifisko resocializācijas līdzekļu attīstību. Tiek analizētas iespējas uzlabot ieslodzījuma vietu infrastruktūras stāvokli, lai novērstu starptautisko cilvēktiesību institūciju izteikto kritiku par situāciju ieslodzījuma vietās.
Norādīts, ka ir svarīgi pabeigt jauno Sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādņu projekta izstrādi, kura mērķis ir noteikt un koordinēt valsts politiku sabiedrības integrācijas īstenošanā, definējot tās mērķus un rīcības virzienus to sasniegšanai. Jāturpinaarī diskusija par to, kā pilnveidot valsts politiku – gan tiesisko regulējumu, gan informatīvos pasākumus -, lai tālāk veicinātu naturalizāciju un vēl palielinātu Latvijas pilsoņu skaitu.
Savukārt, lai veicinātu naida noziedzīgu nodarījumu izskaušanu, jāturpina sabiedrības un tiesībaizsardzības iestāžu informēšana un izglītošana par rasistiski motivētiem pārkāpumiem, lai sekmētu to ātrāku identificēšanu un kvalifikāciju. Nepieciešama arī diskusija par to, vai papildus jau Latvijas tiesību aktos esošajai kriminālatbildībai par darbību, kas apzināti vērsta uz nacionālā, etniskā vai rasu naida vai nesaticības izraisīšanu, būtu iespējams noteikt arī administratīvo atbildību par līdzīgiem sīkiem pārkāpumiem.
Ziņojumā vēl norādīts, ka Latvijas nacionālie tiesību akti neparedz iespēju miera laikā piemērot nāves sodu. 1999.gadā Latvija ratificēja Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.protokolu. Pēdējos gados Latvijā regulāri notiek diskusijas par nāves soda atcelšanu arī kara laikā. Valdība sagatavoja nepieciešamos grozījumus nacionālajos tiesību aktos, kā arī parakstīja Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 13.protokolu par pilnīgu nāves soda atcelšanu un sagatavoja tā ratifikācijas likumu. Tomēr šai iniciatīvai pagaidām trūkst atbalsta Saeimā, taču diskusijas turpināsies.
Ziņojumā iekļauta informācija par to, kādi likumi veicina diskriminācijas izskaušanu un aizsargā minoritātes, kā arī sodi par diskriminācijas pieļaušanu. Tajā atspoguļots arī naturalizācijas process, sociālās drošības pasākumi.
