Valdība otrdien uzklausīs Vides ministrijas (VIDM) informatīvo ziņojumu par plānošanas reģionu likvidāciju un to funkciju sadali starp novadu pašvaldībām un attiecīgajām valsts pārvaldes iestādēm, liecina Ministru kabineta darba kārtība.
Valdība plāno uzdot jaunizveidotajai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) izstrādāt un līdz 2011.gada 1.maijam iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus par plānošanas reģionu funkciju, mantas, finanšu līdzekļu, tiesību un saistību nodošanu.
VIDM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā teikts, ka plānošanas reģionus iecerēts likvidēt līdz 2012.gada 1.janvārim. Lai nodrošinātu reģionu darba pēctecību, nepieciešams sagatavot priekšlikumus par to saistību nodošanu.
Plānošanas reģioni izskatījuši kopumā trīs iespējamos modeļus, to trūkumus un priekšrocības.
Pirmais variants paredz plānošanas reģionus likvidēt, kas ļautu valstij ietaupīt 700 tūkstošu latu gadā plānošanas reģionu uzturēšanai. Šādam modelim gan ir vairāki trūkumi, proti, iestāsies finansiālas sekas ar nepieciešamību atmaksāt Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus, jo netiks nodrošināta projektu rezultātu saglabāšana un tālāka attīstība, tiks sagrauta teritoriju reģionālā attīstība un attīstības plānošanas sistēma valstī, kā arī apgrūtināta Latvijas mazo un vidēja lieluma pašvaldību iesaiste transnacionālos un pārrobežu sadarbības projektos, kā arī pārtraukta iesāktā starptautiskā sadarbība.
Otrs variants paredz izveidot institūcijas, ko veido un finansē pašvaldības. Tas ļautu ieekonomēt valsts budžeta līdzekļus – 700 tūkstošus latu gadā. Turklāt, ja pašvaldības vienotos, tiktu sagatavoti daži reģionālie projekti, kurā tiktu atbalstītas atsevišķu pašvaldību aktivitātes.
Šādam variantam ir arī vairāki trūkumi, piemēram, slogs pašvaldību budžetiem, pazaudēta teritoriālā pārstāvniecība, kas var novest pie finanšu līdzekļu nevienmērīgas sadales Latvijā. Tāpat Latvijā nebūs reģionāla līmeņa partneru ārzemju reģioniem dažādu aktivitāšu īstenošanā, kur nepieciešams tieši reģionālais iedalījums, kā arī daļēji tiks pārtraukta starptautiskā sadarbība.
Trešais variants savukārt paredz reģionu kā vēlētu pašvaldību, sākot no 2013.gada. Ziņojumā teikts, ka šis būtu finansiāli izdevīgākais variants, jo izveidotos institūcija, kas bez liekiem valsts un pašvaldību budžeta izdevumiem pārņemtu esošo plānošanas reģionu funkcijas un saistības un turpinātu tās pilnveidot un attīstīt. Šādi, pārņemot saistības, nebūtu arī jāatmaksā ieguldītie ES līdzekļi.
Tāpat pie minētā modeļa reģionam būtu savs neatkarīgs budžets, kas garantētu tā patstāvību, kā arī reģioni kā reģionālā pašvaldība veiksmīgi iekļautos Latvijas Pašvaldību savienības pašvaldību tīklā, veicinot savstarpējo sadarbību attīstībai. Tiktu arī veicināta līdzsvarota teritorijas attīstība, piesaistot ES fondu līdzekļus lauku teritorijām un mazajām pašvaldībām, un reģions pilnvērtīgi varētu iesaistīties transnacionālos projektos, pārrobežu sadarbības projektos un Eiropas Komisijas iniciatīvās. Gan vietējā, gan starppilsētu sabiedriskā transporta organizācijai un koordinācijai pārejot reģiona līmenī, rastos vienota pieeja pārvadājumu plānošanā un naudas līdzekļu sadalē.
Trūkums trešajam variantam ir finansējuma nepieciešamība (dotācija līdzīgi kā bijušiem rajoniem, vai procenti no nodokļiem), kas atkarīgs no pārņemto funkciju apmēra.
Latvijā plānošanas reģioni tika izveidoti 1996.gadā. Šobrīd darbojas pieci plānošanas reģioni – Rīgas, Vidzemes, Zemgales, Kurzemes un Latgales. To uzdevums ir savas kompetences ietvaros nodrošināt reģiona attīstības plānošanu un koordināciju, noteikt ilgtermiņa attīstības galvenos pamatprincipus, mērķus un prioritātes.
