Lai gan Latvijā jau mēnesi valda sals un zemi klāj sniegs, astronomiskā ziema sākas tikai šonedēļ – trešdien, 22. decembrī, plkst. 1.38. Tas ir ziemas saulgriežu punkts.
Nakts uz trešdienu bija gada garākā nakts, savukārt 22. decembris būs gada īsākā diena – saules spīdēšanas ilgums būs no 6 stundām un 26 minūtēm Latvijas tālākajā ziemeļu punktā Rūjienas novadā līdz 7 stundām un vienai minūtei valsts tālākajā dienvidu punktā Daugavpils novadā, liecina ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras pārvaldes veiktie aprēķini.
Astronomiskās ziemas pirmajā dienā saule visagrāk – plkst. 8.39 – lēca valsts galējos dienvidaustrumos, Baltkrievijas pierobežā, savukārt vēlākais saullēkts bija Ventspils pusē – plkst. 9.14. Saule visagrāk rietēs Alūksnes novada Pededzes pagastā, kur saulriets būs jau plkst. 15.26, bet Rucavas novadā saule rietēs plkst. 16.02.
Rīgā 22. decembrī saule lēca deviņos no rīta, rietēs plkst. 15.44, tādējādi saules spīdēšanas ilgums būs vien 6 stundas un 44 minūtes. Salīdzinājumam – gada garākā diena, 21. jūnijs, Rīgā bija 17 stundas un 52 minūtes gara.
Astronomi saulgriežus mēdz dēvēt arī par solstīciju, kas, burtiski tulkojot no latīņu valodas, nozīmē “saule stāv uz vietas”, jo punkts, kurā redz lecošu vai rietošu sauli, apstājas un pēc šīs dienas maina savu virzienu. Pēc ziemas saulgriežiem katra diena kļūs arvien garāka, bet nakts – īsāka.
Saskaņā ar seno tautu tradīcijām ziemas saulgrieži ir ziemas vidus, nevis sākums. Meteoroloģiskā ziema Latvijā iestājās 25. novembrī, kad valsts lielākajā daļā diennakts vidējā gaisa temperatūra noslīdēja zem nulles.
Astronomiskais pavasaris sāksies 2011. gada 21. martā plkst. 1.21.
