Kosovā svētdien notikušajās pirmstermiņa parlamenta vēlēšanās ir uzvarējusi premjerministra Hašima Thači vadītā Kosovas Demokrātiskā partija (PDK), saņemot 33,5 procentus balsu, liecina pirmdienas vakarā paziņoti provizoriskie rezultāti pēc gandrīz 99 procentu balsu saskaitīšanas.
Galvenā opozīcijas partija – Prištinas mēra Isas Mustafas vadītā Kosovas Demokrātiskā līga (LDK) ir otrajā vietā ar 23,6 procentiem balsu.
Par trešo lielāko politisko spēku parlamentā kļūs jaunizveidotā Pašnoteikšanās partija, kas ieguvusi 12,2 procentus balsu.
Ceturtajā vietā ar 10,8 procentiem balsu ir Alianse par Kosovas nākotni (AAK), kuru vada ekspremjers Ramušs Haradinajs.
Lai gan PDK vēl arvien būs lielākā partija parlamentā, tai būs nepieciešama koalīcija ar citām partijām, lai izveidotu valdību.
Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Valdete Daka sacīja, ka vēlēšanas bijušas “ļoti veiksmīgas” un tajās piedalījušies 47,5 procenti no aptuveni 1,6 miljoniem vēlētāju. Arī iepriekšējās Kosovas parlamenta vēlēšanās 2007.gadā piedalījās mazāk nekā puse vēlētāju.
Kosovas ziemeļos kompakti dzīvojošie serbi lielā mērā boikotēja vēlēšanas pēc Serbijas aicinājuma, toties tajās aktīvi piedalījās serbi Kosovas vidienes serbu anklāvos.
Kosovā oktobrī sākās valdības krīze, kad ministru kabinetu atstāja LDK. Tas notika pēc tam, kad 27.septembrī LDK līderis Fatmirs Sejdiu paziņoja par atkāpšanos no valsts prezidenta amata, jo Konstitucionālā tiesa nolēma, ka viņš nedrīkst apvienot šo amatu ar partijas priekšsēdētāja posteni.
Saskaņā ar konstitūciju pēc Sejdiu atkāpšanās par pagaidu prezidentu kļuva parlamenta spīkers Jakups Krasniķi, kurš ir PDK biedrs.
Valsts pagaidu prezidents Jakups Krasniķi 15.oktobrī paziņoja, ka parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas, kas ir nepieciešamas krīzes atrisināšanai, notiks 13.februārī. Kad parlaments 2.novembrī izteica neuzticību Thači valdībai, Krasniķi paziņoja, ka pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas notiks 12.decembrī.
Kosova pasludināja neatkarību no Serbijas 2008.gada 17.februārī – deviņus gadus pēc tam, kad ANO pārņēma pār to kontroli pēc NATO īstenotas bombardēšanas, kuras dēļ Kosovu bija spiesti atstāt Serbijas spēki, kas bija izvērsuši etnisko tīrīšanu pret albāņiem. Kosovā dzīvo divi miljoni albāņu un 120 tūkstoši serbu.
Lai gan albāņi ir 90 procenti Kosovas iedzīvotāju, Serbija ir kategoriski pret neatkarības piešķiršanu Kosovai, jo uzskata, ka tā ir serbu tautas šūpulis un tur meklējami pareizticības pirmsākumi Serbijā. Pret to iebilst arī Krievija un Ķīna.
Kosovas neatkarību līdz šim atzinušas 72 valstis, tai skaitā ASV un vairākums Eiropas Savienības dalībvalstu, tostarp Latvija. ANO Starptautiskā tiesa Hāgā jūlijā paziņoja, ka Kosovas neatkarības pasludināšana no Serbijas nav bijusi pretrunā ar starptautiskajām tiesībām.
Kosova ir viena no nabadzīgākajām Eiropas valstīm. Saskaņā ar Pasaules bankas datiem bezdarba līmenis Kosovā ir 48 procenti un gandrīz puse iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības sliekšņa.
Kosovas parlamentā ir 120 deputātu. 10 deputātu vietas ir rezervētas serbu minoritātei, bet to skaits var pieaugt līdz 15, ja serbu aktivitāte vēlēšanās būs bijusi augsta.
