Saeimas Sociālo un darba lietu komisija apņēmusies meklēt iespējas, lai nākamā gada oktobrī tomēr varētu indeksēt mazās vecuma pensijas, piektdien portālam “Delfi” pastāstīja komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS).
Piektdien komisijas sēdē deputāti nolēmuši meklēt iespējas saglabāt indeksāciju pensijām, kuras nepārsniedz trīs sociālā nodrošinājuma pabalstus jeb 135 latus. Indeksācija mazo pensiju saņēmēju ienākumus vidēji palielinātu par aptuveni 70 santīmiem mēnesī, skaidroja Barča.
Labklājības ministrija portālu “Delfi” informēja, ka vecuma pensijas, kuras bez piemaksām nepārsniedz 135 latus mēnesī, Latvijā saņem 32% pensionāru.
Lai indeksētu mazās pensijas, nākamā gada budžetā būtu nepieciešami 400 000 latu, bet ietekme uz 2012.gada budžetu būtu 1,2 miljoni latu.
Barča norādīja, ka ieņēmumu avots pensiju indeksācijas segšanai nākamā gada budžetā tā kā būtu atrasts. Proti, izdevumus varētu segt, pensijām, kuru apjoms ir virs 10 sociālā nodrošinājuma pabalstiem jeb 450 latiem, piemaksu par darba stāža gadu nosakot nevis 70, bet gan 35 santīmu apjomā. Tādā veidā varētu iegūt 800 000 latu, lēš deputāti.
Savukārt finansējuma avots 2012.gadam vēl jāmeklē, un to komisija lūdza darīt Labklājības ministrijai. Risinājumus palīdzēs meklēt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), kā arī komisija prasīs padomu Latvijas Pensionāru federācijai, invalīdu organizācijām un Latvijas Ģimeņu asociācijai.
Konkrētus priekšlikumus komisija varētu iesniegt uz nākamā gada budžeta grozījumiem, kas, kā pieļāva Barča, varētu būt gaidāmi jau martā.
Ja izdotos atrast fiskālu risinājumu, kā pensiju indeksāciju kompensēt, Finanšu ministrijai nebūs nekādu iebildumu, sacīja Barča.
Jau vēstīts, ka Saeima ceturtdien ārkārtas sēdē pirmajā lasījumā pārliecinoši nobalsoja par nākamā gada budžeta projektu un vairāk nekā 90 ar to saistīto likumprojektu paketi. Pret valdības priekšlikumu balsoja vienīgi apvienības “Saskaņas centrs” deputāti. Otrajā, galīgajā lasījumā budžetu Saeima plāno izskatīt nākamceturtdien, 16.decembrī.
Valdības sagatavotajā budžeta projektā valsts konsolidētā koppbudžeta ieņēmumi prognozēti 4,2 miljardu latu apjomā, izdevumi – 4,78 miljardu latu apjomā, bet budžeta deficīts – 5,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Plānotais budžeta konsolidācijas apjoms ir 290 miljoni latu, kas ir vairāk nekā paredz vienošanās ar aizdevējiem, kuri prasīja izdevumus un ieņēmumus sabalansēt par 280 miljoniem latu.
Tomēr šie skaitļi vēl var mainīties, jo turpinās sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem, kas neatbalsta atsevišķus valdības plānotos budžeta konsolidācijas pasākumus. Tiesa, premjers Valdis Dombrovskis apgalvoja, ka izmaiņas nebūs lielas un pārsteigumu nebūs. Ja vienošanos ar aizdevējiem līdz 20.decembrim nepanāks, budžetu plānots pieņemt esošajā variantā un vēlāk to grozīt. Lielākie iebildumi starptautiskajiem aizdevējiem ir par 2.pensiju iemaksu nepaaugstināšanu un saglabāšanu 2% apjomā no nomaksātā sociālā nodokļa.
Jau ziņots, ka valsts budžeta ieņēmumu vairošanai valdība iepriekš vienojās par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes celšanu, “mājokļa nodokļa” dubultošanu, palīgēku aplikšanu ar “mājokļa nodokli” no 2012.gada, iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu un transportlīdzekļa nodokļa paaugstināšanu. Valdība arī rosina paaugstināt minimālo algu no 180 uz 200 latiem un celt sociālā nodokļa darba ņēmēja daļu no 9 uz 11%. Tāpat iecerētas izmaiņas vairākos pabalstos, kā arī paredzēts iekļaut tiesnešus, prokurorus un Saeimas deputātus vienotajā atalgojuma sistēmā.
Valdība uzskata, ka konsolidācijas pasākumi būtiskāk skars bagātākos cilvēkus, bet trūcīgajiem ienākumi pat par dažiem latiem palielināsies. Savukārt sociālie partneri aplēsuši, ka nodokļu izmaiņas tieši un netieši samazinās iedzīvotāju ienākumus par vairākiem simtiem latu, bet uzņēmēji bažās, ka mazināsies to konkurētspēja un vairosies “ēnu ekonomika”.
Jau vēstīts, ka ‘iesaldējot’ pensiju indeksāciju, valdība nākamgad plāni ietaupīt
1,3 miljonus latu.