Tieslietu padome neatbalsta valdības ierosināto un pašlaik Saeimas komisijās izvērtēto priekšlikumu iekļaut tiesnešu algas vienotajā atalgojuma sistēmā, informē Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece.
Tieslietu padome uzskata, ka “nav pietiekami izvērtētas iespējas pildīt Satversmes tiesas spriedumu esošās tiesnešu atalgojuma sistēmas ietvaros, ievērojot šī brīža valsts ekonomisko situāciju”.
Padome vērš uzmanība uz valdības sagatavoto likumprojektu neatbilstību Satversmes tiesas spriedumā norādītajam, ka tiesnešu darba samaksas sistēmai demokrātiskā valstī jādarbojas ilgtermiņā un jaunas sistēmas izveide krīzes – tātad pārejošas situācijas – ietekmē neatbilstu tiesu un tiesnešu neatkarības principam.
Valdības priekšlikumi nenodrošina tiesnešu atalgojuma “reālās vērtības nesamazināšanos un neparedz periodisku tiesnešu amatalgas pārskatīšanu”, norāda padome. Satversmes tiesas spriedums pieļauj īslaicīgu tiesnešu atlīdzības samazināšanu, ja pastāv nopietni, sociāli attaisnojami iemesli, un tā tiek samazināta, ievērojot Satversmē nostiprinātos principus. Tieslietu padome uzskata, ka veids, kādā Ministru kabineta sagatavotie likumprojekti samazina tiesnešiem likumā noteikto atlīdzību, neatbilst Satversmes pantam par tiesnešu neatkarību un Satversmes tiesas spriedumam.
Samazinot tiesnešiem likumā noteikto atlīdzību, likumprojektos nav paredzēts arī pārejas periods, lai nodrošinātu tiesiskās paļāvības principa ievērošanu, uzsver padome.
Tāpat padome uzskata, ka likumprojekti izstrādāti sasteigti un šobrīd funkcionējošās tiesnešu atalgojuma sistēmas reformas nepieciešamība nav pietiekami pamatota. Tieslietu padomei nav iesniegti materiāli, kas liecinātu, ka būtu notikusi būtiska pašreizējās tiesnešu darba samaksas sistēmas novērtēšana, neatkarīgu un kompetentu ekspertu viedokļa uzklausīšana un visu apstākļu un faktu izvērtēšana, lai mainītu pašreizējo tiesnešu darba samaksas sistēmu.
Tāpat Tieslietu padome atzina, ka likumprojekti neatbilst Latvijas starptautiskajām saistībām un rekomendācijām par tiesnešu atalgojuma noteikšanu.
Tiesnešu atalgojuma sistēma jau šobrīd ir daļa no valsts vienotās atalgojuma sistēmas, tikai noteikta atsevišķā likumā “Par tiesu varu”. Vienotā atalgojuma sistēma nenozīmē iekļaušanu vienā likumā, bet gan vienotu principu ievērošanu, uzsver padome. Tiesneša algas piesaiste valsts institūciju amatpersonu 12. mēnešalgu grupai, kā tas paredzēts Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma grozījumu projektā, ir neatbilstoša tiesnesim izvirzītajām prasībām, kompetencei, funkcijām, atbildībai un noteiktajiem ierobežojumiem.
Atbalstu Ministru kabineta sagatavotajiem grozījumu projektiem Tieslietu padomes sēdē pauda Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (“Vienotība”) un tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs (“Vienotība”).
Neatbalstot izmaiņas tiesnešu atalgojuma sistēmā, padome līdz ar to noraidīja arī Tieslietu ministrijas apkopoto zemesgrāmatu nodaļu, rajonu (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu budžeta pieprasījumu daļā par tiesnešu atlīdzību, kas sagatavots saskaņā ar šiem likumprojektiem.
Jau ziņots, ka valdība ierosināja Saeimas deputātu, tiesnešu un prokuroru atalgojumu turpmāk iekļaut vienotajā atalgojuma sistēmā. Tieslietu ministrija virza šo priekšlikumu, lai gan pati atzīst, ka tiesneši to varētu apstrīdēt Satversmes tiesā. Iekļaujot tiesnešus vienotajā sistēma, viņu algas gan salīdzinājuma ar šo gadu pieaugtu, taču pieaugums nebūtu tik liels, kā pildot ST spriedumu un ievērojot likumu Par tiesu varu.
Tieslietu ministrija iepriekš skaidroja – ja spēkā paliktu pašreizējā sistēma, tad, piemēram, Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājam nākamgad būtu jāsaņem 4079 latus mēnesī, bet 2012.gadā – par vairāk nekā 5000 latu. Bet iekļaušana vienotā atalgojuma sistēmā AT priekšsēdētājam nozīmēs 2655 latu lielu algu. Rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis bez kvalifikācijas klases (zemākā līmeņa tiesnesis), kuram šobrīd amatalga ir 808 lati, atbilstoši valdības piedāvājumam nākamgad saņems 1157 latu lielu algu, savukārt atbilstoši pašlaik spēkā esošajam likumam “Par tiesu varu” amatalga 2011.gadā būtu krietni lielāka – 1514 lati.
Tiesneši iepriekš Satversmes tiesā panāca viņu algu “iesaldēšanas” atcelšanu no nākamā gada. ST atzina par Satversmei atbilstošu Saeimas noteikto tiesnešu algu samazinājumu, taču ar nosacījumu, ka no nākamā gada 1.janvāra spēku zaudēs normas par tiesnešu algu “iesaldēšanu” un algas rēķinās, piemērojot likumā par tiesu varu noteikto koeficientu.
Likums nosaka, ka tiesneša mēneša amatalgu rajona (pilsētas) tiesas tiesnešiem aprēķina, Centrālās statistikas pārvaldes iepriekšējā gada oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajai valstī strādājošo vidējai mēneša bruto darba samaksai, kas noapaļota latos, piemērojot koeficientu 4,5.
