Iecerēts, ka jau nākamajā mācību gadā vidusskolas un pamatskolas abiturientiem tiks izvirzītas augstākas prasības nekā patlaban – to paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotie labojumi Vispārējās izglītības likumā, kurus drīzumā paredzēts apstiprināt valdībā.
Latvijas Avīze ceturtdien raksta, ka patlaban apliecību par pamatizglītības ieguvi var saņemt arī gadījumos, kad 9. klases sekmju lapā ir pat trīs nesekmīgi vērtējumi – līdz 4 ballēm. Likuma labojumi paredz, ka no 2011. gada 1. septembra pamatskolu varēs pabeigt tad, ja būs ne vairāk kā viens nesekmīgs vērtējums. Savukārt, lai pabeigtu vidusskolu, visiem vērtējumiem atestātā būtu jābūt sekmīgiem. Patlaban likums ļauj pabeigt vidusskolu ar diviem nesekmīgiem vērtējumiem.
Jumpravas vidusskolas direktors Jānis Leidums iecerētos likuma grozījumus vērtē “ļoti negatīvi”. Skolas vadītājs ar 25 gadu pieredzi vairākkārt sastapis skolēnus, kas kopumā “mācās normāli, ar atbildības sajūtu, bet kāds priekšmets nepadodas”. Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidente un Rīgas Ziemeļvalstu ģimnāzijas direktore Dzintra Kohva pamanījusi, ka skolēniem biežāk nevedas matemātika, citreiz arī kāda no valodām. Viņas attieksme pret likuma labojumiem ir duāla. No vienas puses, prasības būtu jāceļ, bet, no otras puses – pamatskolā tās tiek celtas pārlieku strauji.
Izglītības un zinātnes ministrijā skaidro: ja valsts ir noteikusi, kādas prasības skolēniem jāizpilda, lai iegūtu pamata vai vidējo izglītību, tad arī jāpanāk, lai tās tiktu izpildītas pilnībā. Ministrijā arī uzskata, ka vairākums augstskolu nesekmīgos vidusskolu absolventus nemaz neuzņem. Patiesībā arī nesekmīgajiem ir iespējas iestāties augstskolā, tiesa gan, pārsvarā maksas grupās. Piemēram, Rīgas Stradiņa universitātē noskaidroju, ka maksas grupā nesekmīgu vidusskolas absolventu varētu uzņemt, ja nepietiekamais vērtējums būtu iegūts izvēlētajai studiju programmai nenozīmīgā priekšmetā. Piemēram, ekonomiku varētu studēt jaunietis, kam bijis divnieks zīmēšanā. Līdzīgu skaidrojumu saņēmu arī Latvijas Universitātē.
Ekonomikas un kultūras augstskolā uzzināju, ka te neuzņem vien tos, kam nesekmīgs vērtējums bijis latviešu valodā vai svešvalodā. Turklāt, ja gada atzīme bijusi nesekmīga, bet centralizētais eksāmens tomēr nolikts, augstskolā var iestāties.
Savukārt nesekmīgie pamatskolu beidzēji vai nu paliek 9. klasē uz otru gadu, vai arī pamatskolas pēdējā klasē vēlreiz mācās vakarskolā. Daļa dodas uz arodskolām, kuras uzņem arī bez apliecības par pamatizglītības iegūšanu. Tādas arodskolas valstī ir deviņas. IZM pārstāve Dace Jansone-Klasiņa stāsta – ministrijā uzskata, grozījumi likumā likšot skolēniem sasparoties sekmēs, jo tiks vēl vairāk motivēti.”
