Ukrainas varas iestādes plāno paplašināt lauksaimniecības platības, iekļaujot arī tās teritorijās, kas cietušas Černobiļas atomelektrostacijas katastrofā, vēsta “Ņezavisimaja gazeta”.
Nākamā gada martā Kijeva nodos atklātībai programmu radioaktīvi piesārņoto teritoriju izmantošanai lauksaimniecībā. Iepriekš par līdzīgiem plāniem paziņoja Baltkrievijas vadība, kas savu “Černobiļas zonas” daļu gatavojas “atdzīvināt” līdz 2020. gadam.
Nozares ekspertiem šādas idejas izraisa bažas.
Ukrainas valdība pagaidām nesniedz sīkākus paskaidrojumus, taču viens no zinātniekiem pastāstījis, ka gatavošanās zonas rehabilitācijai notiek jau sen. “Pētījumi par radionuklīdu nonākšanu no augsnes augos tiek veikti jau kopš 1990. gadiem. To galvenie rezultāti ir rehabilitācijas procesu algoritmu izstrāde dažādām teritorijām: augu dažādošana, netradicionālie mēslojuma savienojumi,” norādīja zinātnieks.
“Eksperimenti parādījuši, ka teritorijās, kur veikti rehabilitācijas pasākumi, radionuklīdu līmenis lauksaimniecības produkcijā var tikt samazināts simtiem reižu – praktiski līdz normai,” skaidroja eksperts.
Kā pastāstīja ekoloģiskās grupas “Pečeņegi” priekšsēdētājs Sergejs Šaparenko, Černobiļas zonā iekļauto teritoriju piesārņojums sākotnēji bijis nevienmērīgs. Pastāv teritorijas, kurās arī ir radioaktīvie “plankumi”, taču cilvēki no tām netika evakuēti. “Tur dzīvo vairāk nekā divi miljoni cilvēku, nodarbojas ar lauksamniecību, ķer zivis, lasa sēnes,” norādīja Šaparenko.
“Dzīve pieradījusi, ka sākotnējās prognozes par radiācijas iedarbības sekām bijušas pārāk pesimistiskas. Noskaidrojies, ka ekosistēmas pārstrādā radiāciju daudz straujāk, nekā tika gaidīts,” viņš teica.
Tikmēr daudzi eksperti Ukrainā pauž bažas, ka situācija var kļūt nekontrolējama un tirgū, tostarp Krievijas, var nonākt bīstama lauksaimniecības produkcija.
“Tas ir vienkārši noziegums – uzart piesārņotu zemi, ar to paaugstinot gaisa un ūdenstilpju piesārņotību,” norādīja kāds ekoloģiskās uzraudzības ekspersts. Pēc viņa teiktā, dažviet Černobiļas teritorijās radioaktīvā cēzija, stroncija un plutonija izotopu rādītāji pārsniedz pat mēraparātu skalu. Turklāt nav zināms, kādas vielas izveidojušās gadu gaitā šo elementu sairšanas rezultātā.
Tai pašā laikā kāds Ukrainas valdībai tuvu stāvošais ierēdnis apgalvojis, ka runa neesot par pārtikas kultūru audzēšanu zonā. Tur tiekot plānots audzēt rapsi biodegvielas ražošanai. “Šo ļoti perspektīvo kultūru” no Ukrainas esot gatavas pirkt gan Eiropas Savienības (ES) valstis, gan Turcija, Apvienotie Arābu Emirāti un Pakistāna.
Pēc viņa teiktā, šajā kontekstā ES nesen izstrādājusi Ukrainai Černobiļas zonas zemju apgūšanas plānu un sagaidāms, ka jau līdz pavasarim šis projekts piesaistīs investorus.
