Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā atbalstīja apjomīgus grozījumus Krimināllikumā (KL), kuros paredzēta arī iespēja atbrīvot no kriminālatbildības personu, kuras tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā nav ievērotas.
Pret KL normu, ka no kriminālatbildības var atbrīvot personu, ja konstatē, ka nav ievērotas personas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, nobalsoja 23 “Vienotību” pārstāvošie deputāti, bet par bija 58 deputāti, kas pārstāvēja dažādas frakcijas.
Portāls “Delfi” noskaidroja, ka pret šo ieceri arī Juridiskajā komisijā, kas ir priekšlikuma iesniedzēja, balsoja “Vienotības” pārstāvji Jānis Reirs, Solvita Āboltiņa un Ilma Čepāne. Neoficiāli šie grozījumi tiek saistīti ar ilgstošos tiesas procesos iesaistītā Ventspils mēra Aivara Lemberga interesēm, tomēr, visticamāk, ierosinātāja bija Tieslietu ministrija, kas savukārt ietekmējās no Latvijas pārstāvjiem Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), un arī prokuratūra komisijā pret to neesot iebildusi.
Arī Ģenerālprokuratūrai pret šādiem grozījumiem iebildumu neesot – tās preses pārstāvis Andrejs Vasks pavēstīja, ka jaunā norma vienkārši KL saskaņo ar Kriminālprocesa likumu (KPL, kur jau pašlaik ir paredzēts, ka izmeklētājs ar uzraugošā prokurora piekrišanu, prokurors vai tiesa var izbeigt kriminālprocesu, ja to nav iespējams pabeigt saprātīgā termiņā.
Vasks paskaidroja, ka šī norma valstij ļaus pašai atbrīvot personu no kriminālatbildības, ja skaidri redzams, ka saprātīgais termiņš ir pārkāpts un ECT šāda lieta tiktu nepārprotami zaudēta. Tādā veidā valsts varētu izvairīties no kompensācijas maksāšanas saistībā ar ECT spriedumiem.
KL papildināts arī ar pantu, kas paredz soda noteikšanas principus gadījumā, ja nav ievērotas personas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā. Izmaiņas paredz, ka tiesa varēs to ņemt vērā pie soda noteikšanas, sodu mīkstinot vai nosakot tādu sodu, kas ir zemāks par minimālo likumā paredzēto robežu, vai arī nosakot vieglāku soda veidu nekā paredz likums.
Līdz šim nacionālā likumdošana neparedzēja detalizētu mehānismu rīcībai gadījumos, kad aizskartas personas tiesības uz savlaicīgu kriminālprocesa pabeigšanu. Šādos gadījumos apsūdzētie vērsās Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Par KL grozījumiem kopumā nobalsoja 72 deputāti, bet pret bija divi – Solvita Āboltiņa (JL) un Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK).
Tāpat ar KL grozījumiem paredzēts sistēmiski pārskatīt sankcijas par atsevišķu kategoriju noziedzīgiem nodarījumiem. Atbilstoši kriminālsodu politikas koncepcijai grozījumi paredz dekriminalizēt atsevišķus noziedzīgus nodarījumus, kas nevar radīt vērā ņemamu kaitējumu sabiedrības interesēm. No likuma izslēgtas normas, kas paredz atbildību par nodarījumiem gadījumos, kad pārkāpums izdarīts atkārtoti gada laikā. Par šādiem pārkāpumiem neatkarīgi no to izdarīšanas biežuma tiks paredzēta tikai administratīvā atbildība vai, ja nodarījuma kaitīgums un bīstamība ir liela, kriminālatbildība jau par pirmo likumpārkāpumu.
Izmaiņas skar vairākus desmitus krimināllikuma pantu, tostarp tādus, kas paredz atbildību par jūras piesārņošanu, atmosfēras gaisa piesārņošanu, meža dedzināšanu, meža iznīcināšanu aiz neuzmanības un patvaļīgu koku ciršanu, nelikumīgām medībām, patvaļīgu zvejošanu, elektrozvejas ierīču nelikumīgu izgatavošanu, iegādi, glabāšanu un realizāciju.
Grozījumi KL paredz arī jaunu atbildību pastiprinošu apstākli. Ja noziegums, kas saistīts ar vardarbību, būs izdarīts pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir pirmajā vai otrajā radniecības pakāpē, kurš ir vai ir bijis viņa laulātais, ar kuru viņš ir nereģistrētās laulāto attiecībās, vai arī ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājam ir kopīga (nedalīta) saimniecība, to varēs uzskatīt par atbildību pastiprinošu apstākli.
Grozījumi Krimināllikumā stāsies spēkā nākamā gada sākumā.
