Parlaments ceturtdien lems, vai nodot izskatīšanai komisijās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas iesniegtos grozījumus Farmācijas likumā, kas paredz veterināro zāļu aprites uzraudzību pilnībā nodot Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārziņā, liecina plenārsēdes darba kārtība.
Komisija skaidro, ka veterināro zāļu aprites uzraudzības funkciju sadale nav sniegusi vēlamo funkciju optimizāciju, jo aprites uzraudzības un kontroles funkcijas ir sadalītas starp PVD, kas uzrauga veterināro zāļu ievešanu, lietošanu un izplatīšanu mazumtirdzniecībā, tostarp veterinārās aptiekas, veterinārmedicīniskās aprūpes pakalpojumu sniedzējus, produktīvo dzīvnieku īpašniekus un novietnes, Veselības inspekciju, kas uzrauga veterināro zāļu vairumtirdzniecību – ražotājus un lieltirgotavas, un Zāļu valsts aģentūru, kas uzrauga veterināro zāļu ražošanu un reģistrēšanu.
“Lai veterināro zāļu aprites kontrole būtu efektīva, jārada iespēja vienai institūcijai operatīvi veikt pārbaudi gan novietnē, gan veterinārajā aptiekā, gan veterināro zāļu lieltirgotavā, gan pie veterināro zāļu ražotāja, pamatojoties uz konstatētajiem pārkāpumiem kādā no veterināro zāļu aprites posmiem, kā arī kontrolēt veterināro zāļu ievešanu valstī un pārvietošanu valsts iekšienē,” secina likumprojekta autori. Vienlaikus viņi norāda, ka pašlaik iespēja veidot optimālu, pamatotu veterināro zāļu aprites uzraudzību un noteikt uz sabiedrības veselības aizsardzību pamatotu kontroļu biežumu ir apgrūtināta, jo PVD nekontrolē būtiskāko veterināro zāļu izplatīšanas posmu – vairumtirdzniecību, kā arī nav iesaistīts veterināro zāļu reģistrēšanas un atļauju izsniegšanas procesā.
Komisija uzsver, ka grozījumi Farmācijas likumā nodrošinās vienotu valsts uzraudzību un kontroli veterināro zāļu apritē, jo saskaņā ar tiem PVD veidos uz risku balstītu veterināro zāļu izplatīšanas un lietošanas uzraudzības sistēmu kā vienu no sabiedrības veselības aizsardzības pasākumiem. Tādējādi tiks izveidota vienota veterināro zāļu aprites valsts uzraudzības sistēma – no veterināro zāļu reģistrēšanas vai ievešanas valstī līdz šo zāļu lietošanai novietnē.
Šādas izmaiņas nodrošinās sadarbību starp veterināro zāļu apritē iesaistītajām institūcijām, kā arī starp Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām institūcijām veterināro zāļu izplatīšanas uzraudzības jomā, lai novērstu situāciju, kad citās valstīs reģistrēti veterināro zāļu izplatītāji neievēro veterināro zāļu izplatīšanas prasības Latvijā.
Grozījumi arī paredz, ka pēc funkciju pārdales PVD detalizēti izskatīs un optimizēs veterināro zāļu reģistrēšanas, pēcreģistrācijas uzraudzības izmaksas. Likumprojekta autori atgādina, ka vienotas veterināro zāļu aprites uzraudzības koncepcijas mērķis ir radīt sistēmu, kas dara pieejamu veterināro zāļu klāstu dzīvnieku īpašniekiem un praktizējošiem veterinārārstiem, vienlaikus nodrošinot efektīvu veterināro zāļu aprites kontroli un drošības uzraudzību, nevis gūt peļņu vai veidot uzkrājumus no ieņemtajiem līdzekļiem.
Paredzēts, ka likumprojekts pēc būtības nemainīs līdzšinējo veterināro zāļu reģistrēšanas, ražošanas un izplatīšanas vairumtirdzniecībā atļauju saņemšanas administratīvo procedūru, taču atvieglos administratīvās procedūras komersantiem, kas plāno izplatīt veterinārās zāles veterinārajā aptiekā, jo visa informācija par veterināro zāļu apriti būs pieejama vienā institūcijā, kurā būs jāiesniedz arī visi dokumenti.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka valdība augusta vidū apstiprināja rīcības plānu Veselības ministrijas (VM) funkciju veterināro zāļu jomā nodošanai Zemkopības ministrijai (ZM). Īstenojot rīcības plānu, iecerēts novērst funkciju sadrumstalotību veterināro zāļu aprites uzraudzībā starp VM un ZM, kā arī izveidot pamatu, kas nodrošina vienotu un koordinētu funkciju īstenošanu un efektīvu finanšu līdzekļu un materiālo resursu izmantošanu.
