Vienlaikus Latvijas un vēl kādas citas valsts pilsonība šobrīd ir aptuveni 30 000 cilvēku, ceturtdienas rītā Latvijas radio sacīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieka vietnieks Jānis Citskovskis.
“Mums ir reģistrēti aptuveni 30 000 tūkstoši Latvijas pilsoņu, kuriem ir arī citas valsts pilsonība. Pārsvarā tie ir ārvalstīs dzīvojoši Latvijas pilsoņi ASV, Austrālijā, Kanādā, Lielbritānijā,” sacīja PMLP amatpersona.
Viņš sacīja, ka pašreiz spēkā esošais likums nepieļauj dubultpilsonības izveidošanos, uzņemot pilsonībā naturalizācijas kārtībā. Tāpat likums nepieļauj otras pilsonības iegūšanu Latvijas pilsoņiem. Ja Latvijas pilsonis ieguvis citas valsts pilsonību, tad viņam ir jāatsakās no Latvijas pilsonības vai arī tā tiek atņemta piespiedu kārtā.
Saistībā ar minētajiem 30 000 dubultpilsoņu pārejas noteikumi savulaik ļāva tiem Latvijas pilsoņiem, kuri bēgot no padomju varas, emigrēja, saglabāt dubulpilsoņa statusu. Tam bija nepieciešams reģistrēties līdz 1995.gada 1.jūlijam.
“Šie ir tie likumīgie dubultpilsoņi. Reģistrējoties pēc šī datuma, bija jāatsakās no citas valsts pilsonības,” skaidroja Citskovskis. “Ja šodien ASV dzīvojoša Latvijas pilsoņa pēcnācējs vēlas reģistrēties kā pilsonis, viņam ir jāatsakās no ASV pilsonības,” viņš teica.
Izņēmums gan esot, piemēram, emigrācijā dzimuši Latvijas pilsoņu bērni. Arī šādā gadījumā dubultpilsonība tiek pieļauta.
