Tuvākajā laikā varētu sākties aktīvas sarunas par Piedņestras konflikta galīgo noregulējumu, Krievijas karaspēka izvešanu no šī apgabala un apvienotās Moldovas pievienošanos Eiropas Savienībai, raksta “Ņezavisimaja gazeta”.
Kā izteicies vācu eksperts Aleksandrs Rars, par to tiks runāts Francijas pilsētā Dovilā gaidāmajās Krievijas, Francijas un Vācijas vadītāju sarunās.
Sarunas notiks 18. un 19.oktorī. “Tajās trīspusējā formātā paredzēta padziļināta viedokļu apmaiņa par partnerattiecību attīstību un visu Eiropu aptverošas drošības un sadarbības telpas izveidošanu, kā arī par kopīgiem izaicinājumiem šajā jomā un mehānismu pilnveidošanai, lai reaģētu uz tiem,” par šīs tikšanās būtību teikts Kremļa interneta vietnē.
Laikraksta “Ņezavisimaja gazeta” informācijas avots Moldovas Ārlietu ministrijā apstiprināja, ka sarunas par Krievijas karaspēka izvešanu jau risinās gan Kišiņevā, gan Tiraspolē. Abu pušu ieguvumi ir acīmredzami: apvienotajai Moldovai paveras ceļš uz Eiropas Savienību, bet Tiraspole iegūst ekonomiskos labumus.
Toties labumi Krievijai ir diezgan miglaini. Skaidrs ir vienīgi tas, ka Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva iniciatīvām Eiropas drošības nostiprināšanai tiks dota “zaļā gaisma”. “Maskavai tiks demonstrēts, ka tās vārdos ieklausās un ar to rēķinās,” norādīja Aleksandrs Rars.
Eiropas Savienība gatavojas aktīvāk iesaistīties Piedņestras problēmas risināšanā. Šajās dienās ES pastāvīgais pārstāvis Moldovā Kalmans Mižejs EDSO Pastāvīgās padomes sēdē paziņoja, ka Krievijai jābeidz sava miera uzturēšanas operācija Piedņestrā. Viņš arī ierosināja izdarīt grozījumus pašreizējā sarunu formātā, ko dēvē par “5+2”. Eiropas Savienībai un ASV, kuras ir novērotājas un sarunu formulā veido skaitli “2”, jāpaaugstina savs statuss līdz starpniekiem.
“Šeit (Vācijā) ir pārliecināti, ka Moldovas un Piedņestras liktenis jāapspriež nevis Rumānijai ar Krieviju, bet gan Eiropas Savienībai ar Krieviju. Vēl jo vairāk tāpēc, ka tas ir Eiropas drošības jautājums. Ja tas tiks atrisināts, bet tajā paredzēts izvest Krievijas karaspēku no Piedņestras, Rumānijai tiktu dots uzdevums atbrīvoties no daļas parastā bruņojuma, un tad varētu atgriezties pie šīs tēmas apspriešanas ar Krieviju. Pašlaik Krieviju uztver kā valsti, kas nostājusies Piedņestras pusē un bremzē noregulējumu,” uzskata vācu eksperts.
Kijevas Politiskās analīzes un starptautisko pētījumu institūta direktors Sergejs Tolstovs izteica pieņēmumu, ka Piedņestrā varētu ievest Eiropas Savienības ātrās reaģēšanas spēkus. Tas nozīmētu Krievijas karavīru nomaiņu ar tādu pašu policijas misiju, kāda darbojas Bosnijā un kādu vajadzēja izvietot Kosovā, norāda eksperts.
Tikmēr Piedņestras apgabala ārlietu ministrs Vladimirs Jastrebčaks noraidījis visas baumas par Krievijas karaspēka pilnīgu izvešanu. Runa var būt par miera uzturēšanas misijas pārveidošanu, bet ne likvidēšanu, norādīja ministrs. Turklāt, pēc viņa teiktā, “ne no ES, ne no ASV nav saņemti nekādi konkrēti priekšlikumi šajā sakarā”.
Krievijas pastāvīgais pārstāvis EDSO Anvars Azimovs arī pauda neizpratni par Krievijai adresētajiem neatlaidīgajiem priekšlikumiem izbeigt savu dalību miera uzturēšanas operācijā Piedņestrā un nolēma salikt akcentus. “Krievija nepastāv uz savu militāro klātbūtni Dņestras kreisajā krastā,” viņš precizēja.
Tomēr, pēc viņa teiktā, pašlaik nav iespējams izvest Krievijas karaspēku no Piedņestras, jo tas izraisītu konfliktējošo pušu tiešu konfrontāciju. Azimovs uzsvēra, ka Krievijas miera uzturētāju mandāts precīzi saista viņu uzturēšanās ilgumu ar brīdi, kad tiks panākta politiskā vienošanās par konflikta noregulēšanu, kas pagaidām gan nav manāma.
