No 10. Saeimā ievēlētajiem deputātiem četri sacījuši, ka valsts valodu prot vidēji, apmierinoši vai tikai sarunvalodas līmenī, taču Valsts valodas centra (VVC) valodas kontroles nodaļas vadītājs Antons Kursītis norāda, ka problēmas ar latviešu valodu jaunajā darbā varētu būt daudz lielākam parlamentāriešu skaitam.
Par to ceturtdien vēsta laikraksts “Neatkarīgā”.
No “Saskaņas centra” (SC) Saeimā ievēlētais Rēzeknes domes deputāts Vladimirs Nikonovs atzinis, ka valsts valodu prot vidēji, savukārt Ludzas domes deputāts Aleksandrs Jakimovs – apmierinoši. Tikai Liepājas domes deputāta Valērija Kravcova pašnovērtējumā lasāms, ka viņš latviešu valodu apguvis sarunvalodas līmenī. Viņš līdz šim strādājis ar palīdzes – tulces – starpniecību, jo valsts valodu neprot pietiekamā līmenī.
Arī nākamajā sasaukumā iekļuvušais 9. Saeimas deputāts Latvijas Futbola federācijas U-21 Latvijas izlases galvenais treneris Mihails Zemļinskis norādījis, ka viņam ir vidēja valsts valodas prasme.
VVC pārstāvis Kursītis informējis, ka līdz šim vairākkārt konstatēts latviešu valodas prasmes trūkums pašvaldību domēs – Rēzeknē, Zilupē, Daugavpilī un Jēkabpilī, kur vairākas reizes administratīvi sodīti pašvaldību deputāti. Tomēr būtiskas izmaiņas tas neesot ieviesis, jo sodi ir niecīgi.
“Ja pirmo reizi konstatējam, ka pašvaldības deputātam nav pietiekamas valodas prasmes, varam sodīt ar 25 līdz 50 latu naudas sodu, ja atkārtoti gada laikā konstatējam, ka valoda nav apgūta, naudas sods ir no 100 līdz 200 latiem, taču tas neattiecas uz Saeimas deputātiem. Par parlamentārieša izdošanu sodīšanai lemj Saeima,” skaidrojis Kursītis.
Viņš norādījis, ka pirmais pārbaudījums deputātiem būs zvēresta došana, taču nekur “nav teikts, ka viņi to sapratīs”.
Līdz šim VVC ir saskāries arī ar Daugavpils domes deputāta Riharda Eigima, kurš 10. Saeimā ievēlēts no Zaļo un zemnieku savienības, valsts valodas prasmju trūkumu, lai gan viņš savā anketā norāda, ka tā ir dzimtā. Pēdējā pašvaldības sasaukumā viņš ne reizi domes sēdēs nav publiski izteicies.
