Rīgas apgabaltiesa otrdien daļēji apmierināja “Bankas Baltija” (BB) likvidatora “BDO” (iepriekš “BDO Invest Rīga”) prasību un no Latvijas Bankas (LB) nolēma piedzīt 60 miljonus latu, aģentūra BNS uzzināja tiesā. Savukārt daļā par zaudējumu piedziņu no Finanšu ministrijas (FM) prasība noraidīta.
Tiesa nosprieda no LB par labu likvidējamai BB piedzīt 59,996 miljonus latu un tiesas izdevumus 18 latu apmērā. LB jāmaksā arī valsts nodeva 32,2 tūkstošu latu apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 32 latu apmērā.
Apgabaltiesas spriedums arī paredz prasību daļā pret FM noraidīt pilnībā un piedzīt no BB par labu FM ar lietas risināšanu saistītos izdevumus 18,1 tūkstoša latu apmērā.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Augstākajā tiesā no pilna sprieduma teksta pieejamības dienas, kas būs 26.oktobris.
Latvijas Bankas pārstāvis Romualds Vonsovičs žurnālistiem pēc sprieduma pasludināšanas teica, ka LB noteikti iesniegs apelācijas sūdzību.
Viņš žurnālistiem pauda pārliecību, ka Rīgas apgabaltiesas spriedums daļā par zaudējumu piedziņu no LB nekad nestāsies likumīgā spēkā un LB to noteikti pārsūdzēs.
“Mums pašlaik nav zināmi argumenti, uz kādiem minētais spriedums balstīts. Iespējams, ka šos argumentus iesniedza zvērināta advokāta Andra Grūtupa biroja vadītājs Viktors Tihonovs [viens no “BDO” pārstāvjiem šajā tiesvedībā] replikas laikā, taču šos dokumentus mums neviens neuzrādīja, un mums tie nav zināmi. Tiesa tos paņēma līdzi, taisot spriedumu, otrai pusei neparādot. Līdz ar to mums ir pamats uzskatīt, ka varbūt tur kaut kas vērtīgs ir bijis. To mēs zināsim, kad būs pieejams pilns sprieduma teksts,” pastāstīja Vonsovičs.
Savukārt BB likvidatora “BDO” pārstāvis Vairis Brīze sacīja, ka vispirms vēlas iepazīties ar tiesas argumentāciju un tikai tad izlemt.
Viņš atzina, ka daļēji ir apmierināts par tiesas spriedumu, jo vismaz daļā, kas attiecas uz LB, tiesa ir izvērtējusi visus apstākļus. “Neesam, protams, apmierināti ar to, ka prasība nav apmierināta pilnā apmērā,” minēja “BDO” pārstāvis.
Advokāts klāstīja, ka šīs dienas spriedums noguldītājus ietekmē tieši, jo piedzīto naudas summu paredzēts izmaksāt noguldītājiem rindas kārtībā. Tomēr, ja šis spriedums tiks pārsūdzēts, to nebūs iespējams darīt un būs jāgaida galīgā sprieduma spēkā stāšanās. “Šajā gadījumā bumba ir LB pusē, un tikai no bankas uztveres un attieksmes pret sabiedrību ir atkarīgs, vai iedzīvotāji šo naudu saņems ātrāk vai vēlāk,” norādīja Brīze.
Viņš gan atzina, ka pagaidām nav izlemts, vai BB likvidators spriedumu pārsūdzēs, jo vispirms ir jāiepazīstas ar tiesas argumentiem, uz kuru pamata tiesa ir samazinājusi prasības summu, un to, kā izrēķināta spriedumā nosauktā summa.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka BB likvidators “BDO” prasībā tiesai lūdza piedzīt no LB un FM solidāri 185,6 miljonu latu zaudējumus, kā arī likumiskos nokavējuma procentus 52,8 miljonu latu apmērā, kas kopā veido 238,4 miljonus latu.
Sākotnēji prasība bija vērsta tikai pret LB un FM šajā lietā atradās trešās personas statusā, taču šogad 2.februārī tiesa apmierināja BB likvidatoru lūgumu par prasības grozījumiem, paredzot FM pieaicināt kā līdzatbildētāju un zaudējumus, kā arī likumiskos nokavējuma procentus piedzīt solidāri no LB un FM.
Brīze iepriekš tiesai paskaidroja, ka zaudējumu piedziņa ne tikai no LB, bet arī FM ir loģiska, jo 1995.gadā valdība apstiprināja memorandu, apņemoties garantēt noguldījumu drošību BB. Tādējādi valdība bija iesaistījusies BB problēmu risināšanā un parakstīja vairākus dokumentus, kas ļāva iedzīvotājiem ticēt, ka banka tiks glābta.
“BDO” aģentūrai BNS iepriekš pavēstīja, ka 1995.gada 23.maijā Latvijas valdība un LB pieņēma memorandu, ar kuru apņēmās garantēt noguldījumu drošību BB. Memoranda pieņemšanas brīdī BB aktīvi atbilstoši konsolidētai dienas bilancei bija 296,806 miljoni latu, bet kreditoru prasījumi – 279,624 miljoni latu.
Bankas likvidatori norāda, ka 5.Saeima kompensāciju izmaksāšanai BB noguldītājiem valsts budžetā bija rezervējusi naudas līdzekļus 3,48 miljonu latu apmērā, bet šo summu tajā gadā nepaspēja izmaksāt. Savukārt 6.Saeima, 1995.gada 5.oktobrī pieņemot Kredītiestāžu likumu, valdībai uzdeva turpināt kompensāciju izmaksāšanu noguldītājiem – fiziskajām personām. To paredz minētā likuma pārejas noteikumu 7.pants, kas ir spēkā joprojām.
“Valdības doto garantiju pildīja divas valdības divu Saeimas sasaukumu laikā un līdz 1996.gada pavasarim kompensēja BB noguldītājiem zaudētās naudas summas vairāk nekā viena miljona latu apmērā. Tomēr pēc tam noguldījumu kompensēšana nesaprotamu iemeslu dēļ tika pārtraukta. Noguldījumu kompensācija pārtraukta pretēji Latvijas valdības un LB dotajām garantijām un pārkāpjot likuma normu, tāpēc BB lūdz tiesu piedzīt arī likumiskos kavējuma procentus. Tie ir aprēķināti pēc iespējas saudzīgāk atbildētājiem,” izplatītajā paziņojumā norādīja BB likvidatoru pārstāvji.
Tā kā daļa kreditoru prasījumu ir apmierināti, BB pārējo neapmierināto kreditoru interesēs lūdz izpildīt gan Kredītiestāžu likuma pārejas noteikumu 7.pantu, gan arī memorandā doto solījumu un izmaksāt BB noguldītājiem atlikušo summu, no LB un Latvijas valdības kopīgi piedzenot 185,596 miljonus latu un kavējuma procentus.
“BDO Invest Rīga” prasību pret LB tiesā iesniedza 2005.gada 10.maijā. Tiesvedība šajā lietā 2007.gadā tika apturēta līdz spēkā stāšanās spriedumam BB krimināllietā. Pērnā gada aprīlī spriedums šajā lietā stājās spēkā.
Latvijas Saimnieciskā tiesa BB par maksātnespējīgu atzina 1995.gada jūnijā. Pirms bankrota “Banka Baltija” bija viena no lielākajām Latvijas bankām un piedāvāja augstas procentu likmes, tādēļ piesaistīja ļoti daudz noguldītāju.
