Pēdējos divdesmit gadu no ārzemēm Latvijā ienāk daudz jauna — grāmatas, filmas, tradīcijas. “Saprotu, ka tas, kas man bija interesants un labs, tāds var nešķist maniem bērniem,” saka divu bērnu māmiņa Antra. “Tomēr prieks, ja bērni dod priekšroku latviešu multfilmām, bērnu grāmatiņām un — circenītim.”
“Mēs, latvieši, esam pārņēmuši dažādas ārzemju tradīcijas, svētkus. Es uzskatu — jo vairāk svētku, jo labāk. Bet dažkārt aizmir-stam, ka mums pašiem jau ir kaut kas līdzīgs, tikai mūsu tautai vien raksturīgs, tomēr nekavējamies pieņemt ārzemniecisko,” stāsta Antra. “Man, divu bērnu mātei, aktualizējies jautājums par… Zobu feju. Meita no klasesbiedrenēm saklausījusies un mājās stāsta, ka par katru izkritušo zobu draudzene no Fejas dabū latiņu. Vakarā izkritušais zobiņš jāpaliek zem spilvena, no rīta tas esot pazudis, bet tā vietā Zobu feja atstājot naudiņu. Parasti latu, ko bērns var tērēt, kā vēlas. Visbiežāk pērk saldumus, čipsus, limonādi — zobu lielākos “nedraugus”. Vēl man nācās domāt atbildi uz jautājumu, vai arī pie kucēniem un kaķēniem nāk Zobu feja un ko viņi dara ar naudiņu?
Atceros savu bērnību, kas ritēja astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito sākumā. Dzīvoju laukos, un, kad sāka izkrist piena zobiņi, vecāmāte pamācīja, kā rīkoties ar izkritušo, lai vietā izaugtu stiprs zobiņš. Tas bija jāmet aizkrāsnē un klusiņām pie sevis jāskaita: “Še tev, circen, piena zobs, dod man vietā kaula zobu.” Man tas likās tik noslēpumaini un interesanti, ka ar nepacietību gaidīju, kad izkritīs vēl kāds zobiņš. Pastāstīju bērnam, ka ir divas iespējas — zobu “pārdot” fejai vai arī atdot circenītim, kurš gan naudiņu par to nedos, toties izkritušā zobiņa vietā izaugs jauns — ļoti stiprs un veselīgs. Meita pēc neilga pārdomu brīža izvēlējās circenīti. Priecājos, ka viņa jau sāk izprast, kas patiesi ir vērtīgs.”
