Līdz šī gada 1.septembrim nodokļu parādi bija 121 557 nodokļu maksātājiem un kopējā parāda summa bija 672 miljoni latu, no kuriem tikai 1,31 miljonu latu veidoja parādi, kas mazāki par 100 latiem, liecina Finanšu ministrijas apkopotā informācija par nākamgad iecerēto “nodokļu amnestiju”.
Līdz septembrim 60 636 nodokļu maksātājiem parāda summa pārsniedza 100 latus, bet 60 921 maksātājs bija parādā mazāk nekā 100 latus, liecina FM dati.
“Nodokļu amnestija”, ko ministrija rosina ieviest no nākamā gada jūlija, paredz dzēst nokavējuma un soda naudas, ja parādnieks sešu mēnešu laikā no amnestijas izsludināšanas samaksā parāda pamatsummu vai vienojas ar VID par maksājumu grafiku un to ievēro. Par maksājumu grafiku nevarēs vienoties “mazie” parādnieki, kuru saistības pret VID nepārsniedz 100 latus.
Ja parādnieks maksājumu grafiku neievēro, VID atjaunos iepriekš dzēstās soda un nokavējuma naudas par periodu līdz amnestijas perioda beigām, kā arī pēc amnestijas perioda beigām nokavējuma nauda tiks piemērota dubultā apmērā.
Lai informētu parādniekus par amnestijas iespējām, FM rosina izsūtīt vēstules visiem, kuru parāds pārsniedz 100 latus, bet mazāko summu parādnieki par amnestiju uzzināšot no publiskās informācijas medijos, FM mājas lapā internetā un citur.
Kopumā vēstules būtu jāsūta 60 636 parādniekiem un šim mērķi FM būtu nepieciešami 21 222,6 lati.
FM apkopotā informācija arī liecina, ka vairāki parādi ir izveidojušies saskaņā ar likumiem, kas vairs nav spēkā, un ir pat 12 gadus veci. Iespējas šos parādus atgūt FM vērtē kā minimālas un iesaka šos neatgūstamos parādus dzēst. Līdz 2010.gada 1.augustam šādu nodokļu parādu kopsumma ir 13 768 830 latu.
Turklāt, līdz 1.septembrim 41,7% jeb 50 668 nodokļu parādniekiem saistības pret VID nepārsniedz 50 latu un šādu mazo parādnieku kopējais parāds ir 533 280 lati. Ņemot vērā VID ierobežotos administratīvos resursus, FM rosina kritiski izvērtēt šādu parādu uzskaites un piedziņas ekonomisko izdevīgumu.
Jau vēstīts, ka valdība akceptēja vērienīgu “ēnu ekonomikas” apkarošanas plānu, kas paredz legālās uzņēmējdarbības atvieglošanu, atbalstu krīzes grūtībās nonākušajiem uzņēmējiem, vienreizēju iespēju legalizēt nedeklarētos ienākumus, kontrolējošo iestāžu analītisko spēju stiprināšanu, efektīvākas sankcijas.
Būtisks priekšlikums pārejai no “ēnu ekonomikas” uz legālo darbību ir sākumdeklarēšanas jeb nulles deklarāciju ieviešana un iespēja uzņēmumiem legalizēt nedeklarētu līdzekļu uzkrājumus, nomaksājot noteiktu nodokli – tā sauktā “nodokļu amnestija”, ko Finanšu ministrija rosina ieviest jau no nākamā gada vidus.
