Pastāv aizdomas par negodīgu Latvijas valsts mežu apsaimniekotāja “Latvijas valsts mež” (LVM) sludināto darbinieku veselības apdrošināšanas iepirkumu, otrdien raksta laikraksts “Dienas Bizness” (DB).
Šogad jūnijā sludinātajā 950 darbinieku veselības apdrošināšanas iepirkumā uz gadu LVM komisija par uzvarētāju no septiņiem piedāvājumiem noteica apdrošināšanas kompāniju “Baltikums”, kas uzvarēja ar kopējo prēmiju apjomu 153,9 tūkstoši latu.
Tomēr apdrošināšanas “Balva”, kas bija iesniegusi vēl zemākas cenas piedāvājumu, līdz finanšu piedāvājuma vērtēšanai netika, jo “izkrita” it kā nepareizi iesniegta dokumenta dēļ, proti, kā kopija bija iesniegts bankas apliecinājums par galvojuma samaksu. Par to “Balva” iesniedza sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojam (IUB), kas nolēma aizliegt LVM slēgt līgumu ar “Baltikumu”, raksta DB.
Saskaņā ar IUB lēmumu, LVM divdesmit darbdienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas jānovērš iesniegumu izskatīšanas komisijas konstatētie pārkāpumi, atkārtoti izvērtējot atklātā konkursā par LVM darbinieku veselības apdrošināšanu iesniegtos piedāvājumus. LVM septembrī savukārt nolēmuši par četriem mēnešiem pagarināt 2008.gada 26.augustā slēgto līgumu, kura termiņš beidzās šogad, 15.septembrī, par veselības apdrošināšanas ar “Baltu”. Sarunu rezultātā “Balta” par 62 tūkstošiem latu apņēmusies turpināt veselības apdrošināšanu, raksta DB.
Laikraksts norāda, ka par veselības apdrošināšanas iepirkumiem konkurence šobrīd ir ļoti liela, jo klientu loks krīzes dēļ ir būtiski sašaurinājies. Tirgū nerimstas bažas, ka daži no valsts vai pašvaldību konkursiem, atsevišķos gadījumos iesaistot apdrošināšanas brokerus, tiek rīkoti par labu kādam noteiktam apdrošinātājam. Arī LVM iepirkumā šādas pazīmes ir, jo no konkursa “izstumts” par 16,15 tūkstošiem latu labāks piedāvājums faktiski formālas nepilnības dēļ, kuru, ja gribētu, varēja ātri novērst. Šobrīd LVM, pagarinot līgumu ar “Baltu”, četru mēnešu laikā pārmaksās 16,1 tūkstošus latu (ja salīdzina ar “Balvas” piedāvājumu) un 10,72 tūkstošus latu (ja salīdzina ar “Baltikums” piedāvājumu).
LVM Komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs DB atzina, ka LVM nepārsūdzēs IUB lēmumu, bet to vērtēs un tuvāko nedēļu laikā lems, vai no jauna skatīt iepriekš iesniegtos piedāvājumus vai sludināt jaunu konkursu. Runājot par papildu zaudējumiem, kas radušies, pagarinot esošo līgumu, pēc Kotoviča teikā, tos var rēķināt, bet “nav variantu, ko darīt”.
DB uzzināja, ka LVM sludinātā veselības apdrošināšanas iepirkuma nolikumu izņēmis arī brokeris “Colemont FKB Latvia”, kas ir dīvaini, jo oficiāli brokeris konkursam nav piesaistīts un brokeris nav tas, kas iesniedz apdrošināšanas piedāvājumus.
“Colemont FKB Latvia” vadītājs Ivars Blanks DB skaidroja, ka “LVM ir mūsu klients citos apdrošināšanas veidos, tāpēc gribējām apskatīties, kā viņi paši ir tikuši galā ar veselības apdrošināšanas konkursa tehnisko specifikāciju”.
Jautāts, kā vērtē, vai tikuši galā, brokeris atzina, ka uzņēmumā novērojams apdrošināšanas speciālistu trūkums, jo juridiskā puse bija sagatavota labi un spēcīgi, bet apdrošināšanas sadaļa varēja būt labāka, kas apdrošinātājiem ar saviem piedāvājumiem ļauj variēt un kas savukārt apgrūtina konkursa izvērtēšanu.
LVM informācija liecina, ka viņi ar šo brokeru kompāniju sadarbojas saskaņā ar 2009.gada augustā noslēgto līgumu.
“Balvas” valdes priekšsēdētājs Andris Balodis uzskata, ka LVM noraidījums bijis formāls. “Ja mēs būtu sapratuši, ka tiešām neesam ievērojuši nolikumu un mūsu piedāvājums tam neatbilst, tad nebūtu snieguši sūdzību IUB,” DB teica Balodis un pauda izbrīnu par šo formālo noraidījumu, jo iepriekš telefonsarunā LVM pārstāve bija teikusi, ka “arī kopija derēs”. Uz to Kotovičs atzina, ka šo situāciju ir grūti komentēt, bet norādīja, ka “ir rakstīts nolikums un visi dokumenti jāiesniedz saskaņā ar nolikumu”.
Jautāts, vai ir radušās aizdomas, ka līdz ar to LVM konkurss varētu būt organizēts par labu konkrētam apdrošinātājam, Balodis atzina, ka to grūti teikt, ir aizdomas, bet apgalvot nevar. “Šādi gadījumi daudz dzirdēti, kad nebūtisku lietu dēļ pretendentus izsijā un izvērtē formāli, un tāpēc bieži tādas lietas tiek arī pārsūdzētas,” tā viņš. Savukārt zemās cenas Balodis skaidroja ar sagatavošanās darbiem, vērtējot citu konkursu rezultātus, izvērtējot risku specifiku (cik sieviešu, vīriešu, kādas profesijas) un to, cik daudz vēršas pie ārstiem – bez iemesla vai tāpēc, ka tiešām vajag, un tas savukārt nosaka cenu ietekmējošo izmaksu līmeni.
Pērn LVM strādāja ar 136,551 miljona latu apgrozījumu un guva 33,211 miljonu latu peļņu, liecina “Lursoft” datubāzē publicētais finanšu pārskats.
LVM izveidoti, lai apsaimniekotu valsts mežus – izsolītu ciršanas tiesības mežos, tos atjaunotu, nomātu medību platības u.c. LVM īpašnieks ir valsts, bet kompānijas akciju turētāja ir Zemkopības ministrija.
