Valdība otrdien atbalstīja grozījumus Lauku attīstības programmas pasākumā “Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana”, paredzot, ka uz Eiropas Ekonomikas atveseļošanās plāna jeb jauno izaicinājumu naudu deviņu miljonu latu apmērā varēs pretendēt kooperatīviem un ražotājiem piederoši piena pārstrādes uzņēmumi.
Valdības lēmums paredz, ka uz atbalstu varēs pretendēt juridiska persona, ja vismaz 51% tās daļu, akciju vai paju pieder vienam vai vairākiem kooperatīviem, bet pārejās – vienai vai vairākām personām, kas nodarbojas ar piena ražošanu, vai vienam vai vairākiem kooperatīviem, kas apvieno piena ražotājus. Vienlaikus šīs juridiskās personas īpašnieku kopējam piegādes kvotas ietvaros realizētajam piena apmēram pēdējā noslēgtajā kvotas gadā būs jābūt vismaz 70 tūkstošiem tonnu piena.
Atbilstoši šiem nosacījumiem izveidotajiem jaunajiem piena pārstrādes uzņēmumiem, kas pieteiksies uz Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānā piešķirto sabiedrisko finansējumu piena sektora pārstrukturēšanai, atbalsta apmēru noteiks atbilstoši uzņēmuma kategorijai. Mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi varēs pretendēt uz 60% līdzfinansējumu, bet pārējie – uz 30%. Atbalsts netiks piešķirts uzņēmumiem, kuros strādā vismaz 750 darbinieku un kuru neto apgrozījums ir vismaz 140 560 800 latu.
Jaunā piena pārstrādes uzņēmuma jaudai otrajā gadā pēc projekta īstenošanas būs jāsasniedz vismaz 70 tūkstoši tonnu piena gadā, savukārt piektajā gadā pēc projekta īstenošanas – vismaz 100 tūkstoši tonnu gadā.
Piena kooperatīvi jau pauduši gandarījumu par valdībā pieņemto lēmumu, kas tapa pēc ilgām diskusijām starp piena nozares pārstāvjiem. Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) uzsver, ka, piena kooperatīviem pretendējot uz šo finansējumu, galvenais ieguvums būs par 10% lielāka atbalsta intensitāte nekā to paredz pašreizējie nosacījumi.
“Tādējādi neradīsies situācija, ka Latvijas pārstrādes uzņēmumi iepērk svaigpienu no citu valstu ražotājiem, savukārt Latvijas ražotāji pārdot svaigpienu Lietuvas pārstrādes uzņēmumiem,” uzskata asociācija. Tāpat, ja piena pārstrādes uzņēmums pieder kooperatīviem, tiek nodrošināta sabalansēta peļņas sadale, domājot arī par piena ražotājiem, bet pretējā gadījumā atsevišķi piena pārstrādes uzņēmumu īpašnieki lielāko daļu peļņas patur sev, nedomājot par zemnieku un maksājot neadekvāti zemas cenas par izejvielu. “Būtiska ir arī kooperatīviem piederoša pārstrādes uzņēmumu vadības atbildība pret zemniekiem, kas ir šī uzņēmuma īpašnieki, respektīvi, neradīsies situācija, ka tiek lauzti līgumi ar ražotājiem, nedomājot par to, ka viņiem savu saražoto pienu nav, kur likt,” skaidro LLKA.
LLKA valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons norāda: “Eiropā tā ir pieņemta prakse, ka pārstrāde pieder zemnieku kooperatīviem. Šis valdības lēmums ir solis tuvāk šim mērķim arī Latvijā. Ražotājiem vairs nebūs vajadzības nākotnē risināt problēmas ar valsts kompensāciju palīdzību, jo viņiem piederēs visa ražošanas ķēde un viņiem būs tieša ietekme procesu plānošanā.”
Jau ziņots, ka lauksaimniecības kooperatīvi “Trikāta KS”, “Dzēse” un “Piena partneri KS”, kuru atbalsta vel septiņi piena ražotāju kooperatīvi, jūlijā iesniedza zemkopības ministram projektu par kooperatīviem piederošas pārstrādes projekta attīstību. Realizējot šo projektu, kooperatīvi plāno dienā pārstrādāt 250 līdz 300 tonnas piena.
Projekts paredz uz AS “Trikātas Siers” bāzes veidot jaunu siera un vājpiena koncentrāta ražotni, kas tādējādi nodrošinātu garantētu piena iepirkumu zemniekiem un sekmētu augsta pievienotās vērtības produktu ražošanu gan vietējām, gan eksporta tirgum.
Pērn ES Ekonomikas plāna atjaunošanas ietvaros Latvijai piešķīra deviņus miljonus latu piena nozares restrukturizācijai, taču nauda joprojām nav izmantota. Kooperatīvi jau jūlija vidū iesniedza ZM priekšlikumu redzējumu, kā izmantot ES piešķirto atbalstu nozares attīstībai. Savukārt Latvijas Piensaimnieku centrālās savienība apgalvoja, ka vienošanās nav panākta.
