Eiropas Komisija (EK) atļāvusi Latvijai samazināt līdzfinansējuma daļu ES struktūrfondu izmantošanai “Infrastruktūras un pakalpojumu” projektiem, kas ļaus budžetam ietaupīt 64,6 miljonus latu, informēja Finanšu ministrija.
Tai pat laikā kopējais ES fondu piešķirtais finansējums Latvijai nav mainīts un valsts ar mazākiem izdevumiem varēs izmantot visu iepriekš paredzēto fondu naudu.
Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības fonda (ERAF) finansējums projektiem palielināts no 83,72% no projekta izmaksām līdz 84,95%, bet Kohēzijas fonda finansējums – no 77,84% līdz 80,14%.
Vairākām aktivitātēm ES fondu finansējuma proporcija palielināta no 85% līdz 90% vai pat līdz 100%, pārsvarā projektos, kuros finansējuma saņēmēji ir valsts budžeta iestāde vai pašvaldība.
Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda jautājumos Aleksandrs Antonovs pauž gandarījumu par EK atbalstu Latvijas lūgumam mazināt budžeta līdzfinansējumu programmā, kas vērsta uz infrastruktūras sakārtošanu un publisko pakalpojumu attīstību. “Laikā, kad Latvijai ir ārkārtīgi būtiskas ES fondu investīcijas tautsaimniecībā, iespēja uz labākiem nosacījumiem finansēt projektus un palielināt finansējumu augstas pievienotās vērtības investīciju projektiem nozīmē ātrāku ekonomikas atveseļošanos,” pauž Antonovs.
Līdz ar grozījumiem darbības programmā “Infrastruktūra un pakalpojumi” paredzēta arī iekšējā finansējuma pārdale starp aktivitātēm – novirzīt papildu finansējumu energoefektivitātes pasākumiem. Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumiem paredzēti papildu aptuveni 30 miljoni latu, savukārt atjaunojamo energoresursu izmantojošu koģenerācijas elektrostaciju attīstībai – papildu septiņi miljoni latu.
Tāpat ES fondu finansējumu astoņu miljonu latu apmērā novirzīs novadu pašvaldību kompleksai attīstībai, izveidojot jaunu aktivitāti “Atbalsts novadu pašvaldību kompleksai attīstībai”, kas sniegs atbalstu novadiem, radot uzņēmējdarbības attīstībai labvēlīgu vidi, nodrošinot darba vietu un pakalpojumu pieejamību un sasniedzamību.
Grozījumi programmas finanšu plānā paredz arī finansējuma pārdali no darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” uz darbības programmu “Uzņēmējdarbība un inovācijas”, uzņēmējdarbības atbalstam novirzot papildu finansējumu 22,8 miljonu latu apmērā.
Šos līdzekļus izmantos augstas pievienotās vērtības investīciju projektu īstenošanai, par kuriem konkursa ietvaros projektu iesniedzēji izrādījuši lielu interesi.
Latvijai 2007.-2013. gada periodā ir pieejami 4,53 miljardi eiro no ES fondiem (Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds (ESF), Kohēzijas fonds (KF)).
Jau ziņots, ka šogad astoņos mēnešos ES fondu finansēto projektu realizētājiem izmaksāti vien 34% no plānotajiem 380 miljoniem latu, tāpēc premjers Valdis Dombrovskis (JL) aicina atbildīgās ministrijas būtiski paātrināt ES fondu apguvi.
Lai arī FM ir saņēmusi atbildīgo ministriju apliecinājumus, ka pieejamos budžeta līdzekļus šogad joprojām plānots apgūt pilnā apmērā, Dombrovskis lūdzis Finanšu ministriju īpaši strikti uzraudzīt ES fondu ieviešanu, vērtējot noteiktos un ar atbildīgajām iestādēm saskaņotos finanšu apguves mērķus, to neizpildes gadījumā rosinot finanšu pārdales pasākumus.
Līdz šā gada 31. augustam Eiropas Savienības (ES) fondu projekti apstiprināti par 1,96 miljardiem latu, kas ir 61,7% no Latvijai 2007.-2013. gada periodā pieejamā ES fondu finansējuma. Projektu īstenošanas līgumi noslēgti par aptuveni 1,85 miljardiem latu jeb 58,1% no 2007.-2013.gadā Latvijai pieejamā ES fondu finansējuma, savukārt finansējuma saņēmējiem izmaksāts aptuveni 0,61 miljards latu jeb 19,2% no piešķīruma.
