Latvija un Baltkrievija turpinās sarunas par naftas cauruļvada Ventspils-Polocka izmantošanu naftas tranzītā, ceturtdien žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.
Pēc tikšanās ar Baltkrievijas premjeru Sergeju Sidorski Dombrovskis pavēstīja, ka sarunu laikā pārrunāts Baltkrieviju interesējošais jautājums par naftas un naftas produktu tranzītu caur Latviju. “Pašreiz ir cauruļvads Ventspils-Polocka, kas netiek izmantots. Vienojāmies pie šī jautājuma turpināt strādāt,” sacīja premjers un vienlaikus pauda cerību, ka “samudžinātā akcionāru struktūra Ventspils uzņēmumos nebūs par šķērsli šī projekta tālākai virzībai”.
Savukārt Sidorskis, atbildot uz jautājumu, caur kuru Baltijas valsti Baltkrievija eksportēs naftu, norādīja, ka Baltkrievijai nav svarīgi izvēlēties kādu no valstīm, taču priekšroka tiks dota tai ostai, kas nodrošinās viskomfortablākos apstākļus.
“Svarīgi, lai visas Baltijas valstis iesaistītos Baltkrievijas eksportā. Mums ir svarīga gan Ventspils, gan Klaipēda un Rīga. Visas šīs trīs ostas nodrošina Baltkrievijas eksporta kravas, tāpēc priekšroku mēs varam atdot tikai tai ostai, kas piedāvās vislabākos apstākļus kravu pārvietošanai pa nacionālajam teritorijām aiz Baltkrievijas robežām gan pa dzelzceļu, gan ar autotransportu,” pastāstīja Sidorskis. Viņš arī piebilda, ka priekšroka tiks dota tai ostai, kas piedāvās labākos nosacījumus stividorpakalpojumiem ostās, kā arī kravu apstrādei.
Baltkrievijas premjers atzina, ka, pirms diviem gadiem apmeklējot Latviju, Ventspils osta zaudēja Klaipēdas ostai. “Tad mēs ar toreizējo premjeru [Ivaru Godmani] pieņēmām vairākus lēmumus, un bizness sāka attīstīties, un pašlaik var teikt, ka mēs ar Ventspils ostu strādājam gan naftas produktu, gan kālija eksportā,” viņš teica.
Baltkrievijas valdības vadītājs informēja, ka šogad caur Ventspils ostu eksportēti 630 tūkstoši tonnu kālija. “Ja samazināsies samaksa un uzlabosies loģistika, mēs varam šeit piegādāt vairāk kravu,” piebilda Sidorskis.
Viņš ceturtdien iecerējis apmeklēt arī Rīgas ostu, jo izteikts piedāvājums attīstīt naftas un naftas produktu piegādi šajā ostā. “Ja tas būs izdevīgi abām valstīm, mēs pieņemsim nepieciešamos lēmumus, lai šis bizness strādātu daudz aktīvāk Latvijā,” apliecināja Baltkrievijas premjers.
Arī Dombrovskis piekrita, ka neesot būtiski, caur kuru ostu tranzīts tiek nodrošināts. “Vai tā ir Ventspils, vai Rīga, mēs zinām, ka arī citos jautājumos Ventspils ar Rīgu zināmā mērā konkurē. Šeit ir svarīgi, lai būtu konkurētspējīgs piedāvājums, kas var konkurēt arī ar citām mūsu kaimiņvalstu ostām, tostarp ar Klaipēdu,” klāstīja Latvijas premjers.
Vienlaikus viņš atzina, ka Ventspilī šim mērķim ir krietni gatavāka infrastruktūra, tostarp cauruļvads. “Bet šeit ir būtiski, lai pietiekami sarežģītā akcionāru struktūra nekavētu vienošanos par šīs infrastruktūras izmantošanu,” vēlreiz uzsvēra Dombrovskis.
Viņš gan nevarēja pateikt, kāds finansiālais ieguvums būs no naftas tranzīta, un norādīja, ka konkrētas prognozes varēs izteikt, kad būs vienošanās par tarifiem.
Savukārt Sidorskis minēja, ka tranzīts pirmām kārtām dos Latvijas ekonomikai stabilitāti un jaunas darbavietas, kā arī papildu ieņēmumus valsts budžetā. “Tas būs tikai ieguvums Latvijas ekonomikai un Latvijas ostām,” viņš piebilda.
Premjeri pārrunāja arī dzelzceļa tranzīta jautājumus, tostarp konteineru maršrutu “Zubr” un citus transporta projektus, un pauda cerību, ka šī vizīte veicinās abu valstu attiecības.
Sidorskis informēja par plānoto dzelzceļa uzlabošanas projektu, lai Baltkrievijā izveidotu Eiropas līmenim atbilstošu infrastruktūru. Viņš rosināja organizēt trīspusēju Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas premjeru tikšanos par tranzīta koridoru attīstības iespējām un dzelzceļa infrastruktūras pielāgošanu.
Dombrovskis sacīja, ka pašlaik Latvija nav plānojusi lielus investīciju projektus jaunu sliežu ceļu būvniecībā, taču norit esošo ceļu modernizēšana. Latvijas premjers uzsvēra šo kā prioritāti, lai sekmētu Latvijas konkurētspēju tranzīta pakalpojumu jomā.
Amatpersonas pārrunāja arī pasažieru pārvadājumu savienojumu attīstības iespējas un tiešo avioreisu nodrošināšanas ieguvumus biznesa kontaktu un tūrisma veicināšanā. Puses bija vienisprātis, ka tiešo lidojumu skaits starp Rīgu un Minsku būtu saglabājams līdzšinējā apmērā vai pat palielināms. Tāpat turpināms darbs pie pasažieru vilciena satiksmes atjaunošanas starp Latviju un Baltkrieviju.
Sidorskis informēja, ka savstarpējās tirdzniecības apgrozījums pirms ekonomikas krīzes ar Latviju bija gandrīz divu miljardu ASV dolāru apmērā, bet šogad pirmajā pusgadā tirdzniecības apmērs sasniedzis nepilnus 500 miljonus ASV dolāru. “Ar šādiem tempiem, es domāju, gada beigās ir reāli sasniegt tirdzniecības apmēru viena miljarda ASV dolāru apmērā,” sacīja Sidorskis.
Premjeri arī parakstījuši līgumu par trolejbusu ražošanu, vienošanos par sadarbību darba aizsardzības jomā, kā arī sociālās drošības jomā.
Pārrunātas arī Baltkrievijas un Eiropas Savienības attiecības. Dombrovskis pauda Latvijas gatavību veicināt Eiropas Savienības un Baltkrievijas attiecības, taču vienlaikus uzsvēra, ka būtiski ievērot cilvēktiesības un veicināt demokratizācijas procesu Baltkrievijā.
Jau vēstīts, ka Baltkrievijas valdības vadītājs ieradies Latvijā darba vizītē, kas ilgs no 23. līdz 24.septembrim.
