Kolumbijas armija svētdien īstenoja ofensīvu pret kreisajiem partizāniem rajonā pie Ekvadoras robežas, nogalinot vismaz 22 partizānus, paziņoja aizsardzības ministrs Rodrigo Rivera.
Ofensīvā Putumajo provincē piedalījās gaisa spēki, kas bombardēja partizānus, sauszemes spēki un policijas desantnieki. Valdība ar šo ofensīvu ir “devusi nopietnu triecienu” kreiso partizānu grupējumam “Kolumbijas Revolucionārie bruņotie spēki” (FARC), apgalvoja Rivera.
“Līdz šim ir nogalināti 22 narkoteroristi,” Rivera sacīja telefonsarunā ar valsts prezidentu Huanu Manuelu Santosu.
Santoss šajā sarunā apsveica bruņotos spēkus ar operācijā gūtajiem panākumiem un sacīja, ka partizāni “šķiet esam lauvas, bet mēs zinām, ka viņi ir peles, kas izmanto terorismu kā līdzekli trokšņa radīšanai”.
Rivera neminēja, vai ir kritušie un ievainotie karavīru vidū.
Ofensīva notika rajonā pie Sanmigelas pilsētas, kur 10. septembrī partizānu uzbrukumā tika nogalināti astoņi policisti. Rivera uzsvēra, ka ofensīva notikusi tikai Kolumbijas teritorijā, nešķēsojot Ekvadoras robežu.
Attiecības starp Ekvadoru un Kolumbiju ir saspīlētas pēc 2008.gada 1.martā notikušā Kolumbijas armijas uzbrukuma FARC partizānu nometnei, kas atradās mūžamežā Ekvadoras teritorijā pie Kolumbijas robežas. Šajā uzbrukumā tika nogalināti 25 partizāni, tai skaitā FARC vadītāja vietnieks Rauls Rejess.
Ekvadora pēc šī uzbrukuma pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Kolumbiju, un tās tika atjaunotas tikai 2009.gada novembrī.
Rivera sacīja, ka pirms ofensīvas esot sazinājies ar Ekvadoras drošības ministru Migelu Karvahalu, lai informētu par gaidāmo operāciju. Pēc ofensīvas Rivera esot pateicies Karvahalam par to, ka viņš palīdzējis novērst partizānu aizbēgšanu uz Ekvadoru.
FARC un mazāks Kolumbijas kreiso partizānu grupējums “Nacionālās atbrīvošanas armija” (ELN) ir pastiprinājuši uzbrukumus pēc tam, kad bijušais aizsardzības ministrs Santoss 7.augustā stājās prezidenta amatā. Partizānu uzbrukumos kopš septembra sākuma ir nogalināti vismaz 40 Kolumbijas drošības spēku pārstāvji.
Santoss ir noraidījis partizānu piedāvātas miera sarunas un paziņojis, ka viņiem vispirms jāatbrīvo ķīlnieki un jāizbeidz nepilngadīgo vērvēšana.
1964.gadā dibinātais FARC ir vecākais un lielākais no šobrīd pastāvošajiem Latīņamerikas partizānu grupējumiem. Tā galvenie finansējuma avoti ir kokaīna kontrabanda un izspiešana. Grupējuma uzbrukumos katru gadu iet bojā, tiek sakropļoti vai zaudē pajumti tūkstošiem Kolumbijas iedzīvotāju.
FARC rindās ir apmēram 8000 partizānu, bet ELN – ap 2500 partizānu. Starp abiem grupējumiem agrāk notikušas sadursmes, bet septembra vidū tie noslēdza miera vienošanos, kas ir spēkā valsts austrumu rajonā pie Venecuēlas robežas.
