Parlaments ceturtdien galīgajā lasījumā lems par Mērsraga novada atdalīšanu no Rojas novada un jauno pašvaldību darbību sākšanu.
Lai atdalītu Mērsragu no Rojas novada, ir jāgroza Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums, kā arī ir izstrādāts jauns likums, kas paredz kārtību, kādā Rojas novads un Mērsraga novads sāk darbību. Abi likumprojekti atzīti par steidzamiem, tādēļ tos skata tikai divos lasījumos.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija atbalstījusi priekšlikumu, ka ārkārtas vēlēšanas notiks 18.decembrī. Iepriekš bija plānots, ka vēlēšanas notiks 30.oktobrī, taču Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs Arnis Cimdars norādīja, ka tas ir nereāli.
Ārkārtas vēlēšanu rīkošanu paredzēts uzticēt pašreizējai Rojas novada vēlēšanu komisijai, neveidojot atsevišķas komisijas Rojā un Mērsragā. Tādējādi tiks taupīti gan administratīvie, gan finanšu resursi.
Plānots, ka jaunievēlētās domes uz pirmo sēdi sanāks vienā dienā – 3.janvārī. Jaunievēlēto deputātu pilnvaru termiņš būs līdz nākamajām kārtējām pašvaldību vēlēšanām 2013.gadā.
Līdz brīdim, kad uz sēdi sanāk katra jaunievēlētā dome, Rojas un Mērsraga novada administratīvajā teritorijā turpinās darboties 2009.gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētā Rojas novada dome un abās administratīvajās teritorijās spēkā ir arī tās izdotie tiesību akti.
Pašreizējam Rojas novadam līdz šā gada 1.novembrim jāpieņem pašvaldības reorganizācijas plāns, tajā paredzot visu institūciju, mantas, finanšu līdzekļu, tiesību un saistību sadali, pēc iespējas ņemot vērā teritoriālo principu. Plāna izpildes, uzraudzības un atskaitīšanās kārtību, kā arī jaunizveidoto novadu pašvaldību budžetu izstrādes kārtību noteiks Ministru kabinets.
Komisija arī vienojusies jaunajā likumā noteikt, ka vēlētāju reģistrs tiks veidots 75 dienas pirms vēlēšanām līdzšinējo 120 dienu vietā, kas noteiktas vēlētāju reģistra likumā.
Savukārt grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā paredz Mērsraga atdalīšanu no Rojas novada.
