Krievijas gāzes koncerns “Gazprom” piektdien paziņoja, ka Azerbaidžāna nākamgad divkāršos dabasgāzes eksportu uz Krieviju; tas varētu dot triecienu projektam “Nabucco”, kura nolūks ir samazināt Eiropas Savienības valstu atkarību no Krievijas dabasgāzes piegādēm.
Līgumu, kas paredz 2011.gadā palielināt gāzes piegāžu apmēru Krievijai līdz diviem miljardiem kubikmetru, parakstīja Azerbaidžānas valsts kompānijas SOCAR un “Gazprom” pārstāvji Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva vizītes laikā Azerbaidžānā.
Paredzēts, ka, sākot no 2012.gada, Azerbaidžānas gāzes piegādes Krievijai tiks palielinātas vēl vairāk, sacīts “Gazprom” paziņojumā.
“Ikvienam ir skaidrs, ka Krievijas virziens ir visuzticamākais un drošākais koridors, lai piegādātu tirgum Azerbaidžānas gāzi,” paziņojumā norāda “Gazprom” vadītājs Aleksejs Millers.
Jau vēstīts, ka cauruļvadam “Nabucco” vajadzētu kļūt par alternatīvu gāzes piegāžu ceļu, kas ļautu samazināt ES valstu atkarību no Krievijas dabasgāzes piegādēm.
Plānots, ka Krieviju apejošais 3300 kilometru garais cauruļvads šķērsos Turcijas, Bulgārijas, Rumānijas un Ungārijas teritorijas un gāzes centram Austrijā gadā piegādās vairāk nekā 30 miljardus kubikmetru gāzes no Kaspijas jūras valstīm. Plānots, ka cauruļvada būvniecība tiks pabeigta 2014.gadā un tā izmaksās aptuveni 7,9 miljardus eiro (5,6 miljardus latu).
Pagaidām par visreālāko gāzes piegādātājvalsti uzskata Azerbaidžānu, taču ES dalībvalstu līderi ir apņēmušies parakstīt enerģētikas sadarbības līgumu arī ar Irānu un palīdzēt Ēģiptei attīstīt tās gāzes eksporta potenciālu. Kā iespējamās piegādātājvalstis minētas arī Kazahstāna, Turkmenistāna un Uzbekistāna.
ES enerģētikas komisārs Ginters Etingers gada sākumā norādīja, ka šogad ES vajadzētu pieņemt galīgo lēmumu par “Nabucco” būvniecību, kas ļautu nostiprināt bloka enerģētisko neatkarību.
Savukārt Kazahstānas prezidents Nursultans Nazarbajevs nesen kritizēja ES, sakot, ka bloks neveic nekādus reālus pasākumus, lai realizētu “Nabucco” projektu.
