Nedēļas vidū Maskavas mērs Jurijs Lužkovs, kurš tikās ar tautiešiem Rīgā, pauda pārliecību, ka pienāks laiks, kad krievu valoda Latvijā kļūs par otru valsts valodu.
Ja būtu 1. aprīlis, to varētu uztvert kā joku, ja pilnmēness — kā prāta aptumsumu. Bet nebija ne viena, ne otra. Tā ka esam Eiropas Savienības valsts, tad runa gan varētu būt tikai par angļu valodu kā otru valsts valodu un nevis krievu! Krievi var runāt savā valodā savās ģimenēs, tas nav aizliegts. Tāpat kā Anglijā turki runā ģimenēs savā valodā, bet valsts valoda ir tikai viena – angļu! Situācija taču ir līdzīga — Anglijā dzīvo ļoti daudz turku. Valsts prezidents Valdis Zatlers Maskavas mēra Jurija Lužkova izteikumus par krievu kā otro valsts valodu Latvijā nodēvējis par “svešinieka padomiem”.
Lužkova teiktais kārtējo reizi kā lāpu aizdedzināja diskusijas par latviešu valodu. Dažos portālos bija pat vairāk kā tūkstoš komentāru. Turklāt daudzos atgādināts par mūsu pašu attieksmi pret savu valodu. Es, piemēram, nevaru saprast, kāpēc dažkārt vai veselu dienu Latvijas Televīzijas 1. programmā ir uzraksts krievu valodā par tehniskām problēmām.
Satversmes 4. pants: gan nosaka: “Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda.” “Kā klājas Latvijā valsts valodai, ikkurš var pārliecināties, kaut ieslēdzot televizoru: pat “latviskākajā no latviskajiem” kanāliem, proti, pirmajā, itin bieži naturalizētie jaunpilsoņi, kam taču būtu jāspēj latviski runāt — eksāmenu lai kārtojuši! — runā “lielā brāļa” valodā. (Un tas neattiecas tikai dažāda ranga sportistiem, kam acīmredzot Saeimas
Pilsonības uzraudzības komisija pilsonību burtiski uzspiedusi, viņiem īsti to pat neprasot,” — raksta kāda “Delfi” lasītāja.