Saeima trešdien galīgajā lasījumā pieņēma jauno Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumu, kura mērķis ir nodrošināt sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu atklātību, piegādātāju brīvu konkurenci, vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem, kā arī sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju līdzekļu efektīvu izmantošanu, aģentūra BNS uzzināja parlamenta sēdē.
Finanšu ministrijā (FM) iepriekš paskaidroja, ka šis likums aizstās kopš 2004.gada spēkā esošo likumu “Par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām”.
Saskaņā ar FM sniegto informāciju jauno likumu paredzēts attiecināt uz iepirkuma procedūrām, ja būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumu līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta (MK) noteiktajām līgumcenu robežām vai lielāka. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs būs tiesīgs piemērot šo likumu arī tad, ja būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumu līgumcena ir zemāka par MK noteiktajām līgumcenu robežām.
Saeimas pieņemtais likums paredz arī brīvprātīga paziņojuma par iepirkuma rezultātiem publicēšanas kārtību un veidu, kādā kandidāti un pretendenti informējami par iepirkuma rezultātiem, nogaidīšanas termiņu iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās slēgšanai. Tāpat tiek noteikta kārtība, kādā metu konkursa dalībnieki informējami par pieņemto lēmumu par konkursa rezultātiem, iesniegumu par iepirkuma procedūras pārkāpumiem iesniegšanas termiņu, kā arī iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās atzīšanas par spēkā neesošu no tās noslēgšanas brīža, to noteikumu grozīšanas, atcelšanas vai alternatīvo sankciju piemērošanas kārtību.
Izmaiņas likumā arī nosaka kārtību, kādā kandidāti un pretendenti informējami par iepirkuma rezultātiem, nosakot obligātu pienākumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam informēt kandidātus un pretendentus ne tikai par lēmumu attiecībā uz iepirkuma procedūras rezultātiem, bet arī par termiņu, kurā persona var iesniegt iesniegumu Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB). Ņemot vērā minētās informācijas nosūtīšanas veidu, likumā noteikts termiņš, kura laikā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nav tiesīgs slēgt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos.
Ministrija iepriekš norādīja, ka likumā tiek noteikts, ka iesniegumu izskatīšanas komisijas pieņemto lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā, un paredzēts, ka spriedumu iespējams pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā, tādējādi samazinot tiesu noslodzi un paātrinot procesu.
Likums arī paredz jaunu paziņojuma formu – brīvprātīgu paziņojumu par iepirkuma rezultātiem -, kura saturu noteiks MK noteikumi. Tā publicēšanas mērķis ir paredzēt iespēju ieinteresētajām personām apstrīdēt tāda iepirkuma veikšanas pamatotību, kas veikts, nepiemērojot atbilstošu iepirkuma procedūru un nepublicējot dalības uzaicinājumu, kā arī pasargāt sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju tā kļūdas, piemēram, nepiemērojot atbilstošu iepirkuma procedūru, gadījumā no smagām sekām, kas izpaustos kā iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās atzīšana par spēkā neesošu vai to noteikumu grozīšana vai atcelšana un alternatīvo sankciju piemērošana.
Jaunajā likumā iekļauta kārtība, kādā iepirkumu paziņojumi iesniedzami publicēšanai IUB mājaslapā un nosūtīšanai publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Līdzīgi kā Publisko iepirkumu likumā, arī sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumus regulējošajā likumā nosakāms, ka iepirkumu paziņojumu iesniegšana publicēšanai veicama elektroniski, izmantojot IUB nodrošinātus elektroniskos līdzekļus.
2010.gada aprīlī bija zināmi 206 Latvijā reģistrēti sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji.
Likums stāsies spēkā 2010.gada 1.septembrī.
